Šodien ir joku diena un šajā dienā piedienas smieties un jautroties. Pārsteidzoši, ka visvairāk šodien man lika smaidīt ne joki, ne LETA smieklīgās ziņas, bet gan kas cits. Dodoties pakaļ Kopālētāk.lv akcijas Dižbrūkleņu sukādēm, mani ceļi aizveda līdz iepriekš neapmeklētam veikaliņam „Idille” Mildas tirdziņā. (Viņus vari atrast arī Twitter @idille) Tur ir divi Idilles veikali – šobrīd runa ir par garšaugu veikaliņu. Līdzās plašajam sortimentam ar ekoloģiskajiem produktiem, tur var nopirkt arī garšvielas, saldējumu, sulas.. Sarakstu varētu turpināt – viens ir skaidrs, ka šo veikaliņu netālu no Centrālstacijas apmeklēšu biežāk. Piemēram, kārtīga ābolu sula 3 litri par 1,80 Ls ir manā redzējumā labs pirkums.
Veikala labais gariņš noteikti ir tā pārdevējs – izcils konsultants un palīdzēs atrast labāko no labākā. Šādu pārdevēju vismaz Latvijā pēdējā laikā noteikti nav nācies satikt – zinošs, izpalīdzīgs. Tādi gadās ja nu vienīgi Centrāltirgū, kur pretstatā ikdienišķajiem lielveikaliem, bezpersoniskajiem produktiem un vēl vienmuļākai (automatizētai) pārdošanai, ir patīkama komunikācija un vienkāršs pirkšnas process pārvēršas par notikumu – lai arī nelielu, nenozīmīgu, tomēr jauku notikumu. Par šādu notikumu negaidot izvērtās arī veikaliņa Idille apmeklējums – cepuri nost veikala vadībai, kura ir ielikusi īstajā vietā īsto cilvēku.
Nākamreiz pārdevējam novaicāšu papildus dažas viņa receptes, vismaz ar vienu viņš mani kārtīgi ieinteresēja – ar kuru? Tas lai paliek pagaidām noslēpums. Ja arī man viss izdosies garšīgi, tad varēšu padalīties. Iesaku katram kaut reizi aiziet uz šo Idilles veikaliņu, izvēlēties Latvijas preci tā vietā, lai gaustos, ka lielveikalos nekā no Latvijas produktiem nav – atbalstīsim savējos zemniekus un biolauksaimniekus.
Papildus tiem, kurus interesē Latvijas eko produkti, iesaku apmeklēt mājas lapu http://www.latvijasdelikateses.lv un iepazīties ar produkciju, kuru piedāvā viesu nams “Pūku Priedītes“.
Jau vairākus gadus dzīvoju netālu no Vidzemes tirgus, un, lai arī daudzi man saka, ka tas ir dārgs tirgus es tur turpinu iet un iepirkties.
Lielākoties sanāk, ka pērku ziedus, jo tirgū ziedi ir svaigi, turklāt patīkami, ka pats pārdevējs tās ir apčubinājis un izaudzējis savā puķu dārzā.
Nu bet stāsts ir nevis par ziediem, bet par jaunatklājumu – zivju kiosks. Atceros, ka bija diezgan auksts laiks un es kopā ar draugu biju iemaldījusies tirgū, jo devāmies pirkt iecienīto Čedaras sieru, kuru lielveikalā vienkārši nav vērts meklēt. Tas mums ir kļuvis par galveno sastāvdaļu picai, kuru draugs taisa un ir pats izdomājis! :) Oiii atkal jau jāatgriežas pie tā, ka šis stāsts nav arī par sieru, bet par zivīm.
Nu tad tā… Man pašai ļoti patīk braukt uz Ragaciemu pēc zivīm. Tur tās ir perfektas! Arī dārgas, taču ir to vērts. Un tad mani pārsteidza tas, ka Vidzemes tirgū Ragaciems ir atbraucis man tuvāk, jo sajūta rodas. Toreiz nopirkām katrs savu zivi un mājās notiesājām.
Pavisam nesen atkal biju aizgājusi uz tirgu… šoreiz nebija iemesls, vienkārši bija sajūta, ka gribu aiziet uz tirgu. tad protams, stiprā kūpināto zivju smarža mani vilināja. Arī nenoturējos un nopirku sev karpu! Pārdevējs bija vienkārši superīgs, jo lai arī atkal bija viena no lietainajām šī pavasara dienām, viņš katru pavadīja ar teikumu: “Lai saulaina arī turpmākā diena!” Un gribot negribot pasmaidi un tad arī saule iespīd sirdī.
Apkalpojot mani, pārdevējs uzzīmēja tieši man domātu zīmējumu uz parastā plēves maisiņa! Tas arī iepriecināja! Perfekti! Šis pārdevējs man arī liks atgriezties šajā kioskā vēl vairākas reizes… un ir patīkami, ka Ragaciems ir atbraucis man tuvāk.
Kaut tādi pārdevēji būtu vairāk!
Liels paldies Laurentai par foršo stāstu! Šāda apkalpošana ir tā vērta, lai to paceltu gaismā un uz vispārējās pelēcības fona padarītu ikdienu labāku!