Šobrīd, manuprāt, savu veiksmes stāstu piedzīvo Latvijas mobilais reportieris – kampaņa, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs var kļūt par satura autoru un līdzdarboties tā radīšanā. Šī kampaņa noteikti ir veiksmīgākais piemērs pilsoniskās žurnālistikas ieviešanai Latvijā – ja atskatāmies uz iepriekšējiem mēģinājumiem, tad šis noteikti ir izceļams kā pozitīvs piemērs. Diemžēl raugoties no satura viedokļa ir ļoti izteikts princips, ka labas ziņas ir sliktas ziņas – kā jau mediju telpā kopumā. Tieši sliktās, negatīvās ziņas un materiāli iegūst vislielāko popularitāti.

Tomēr šis saturs nav vienīgā lieta, kura ir šīs kampaņas pamatā. Ja palūkojamies, kas ir galvenie mobilā reportiera kampaņas stūrakmeņi, tad manā skatījumā tie ir šādi:

1. Pirmais un galvenais ir cilvēku motivācija – lielākā daļa autoru ir jaunieši, tos vieglāk motivēt ar atzinību lielā auditorijā (klasesbiedru atzinība u.c.), kā arī ar balvām – jauniem mobilajiem tālruņiem, suvenīriem.
2. Televīzijas auditorija – plašā auditorija LNT kanālā raidījumos Tautas Balss un Degpunktā ir viens no lielākajiem masu auditorijas sasniegšanas kanāliem Latvijā. Arī Panorāma ar jauno kampaņu Piedalies! cenšās iesaistīt cilvēkus satura veidošanā, viedokļa paušanā, šobrīd tikai TV3 no lielajām televīzijām neizmanto iespēju iesaistīt līdzīgā kampaņā, ja vien neskaitam raidījumu „Bez Tabu”. Tieši televīzijas auditorija ir tas, kas ir pietrūcis iepriekš realizētajos līdzīgajos projektos – daži no tiem ir beigušies īsti nesākušies, savukārt citi turpina dzīvot savu dzīvi tikai Internet vidē, piemēram, Delfi aculiecinieks, Apollo cilvēku ziņas cilvēkiem u.c.
3. Tehnoloģijas – Ja atskatamies uz citu pieredzi, tad var redzēt, ka vienmēr kāds no šiem elementiem ir iztrūcis. Papildus arī pēdējo gadu laikā ļoti strauji ir pieaugusi satura radīšanas tehnoloģijas. Mūsdienās teju katram mobilā tālruņa lietotājam ir pieejama arī foto un video kamera, lai nekavējoties fiksētu notikumus. Mobilais internets savukārt ļauj šo materiālu minūšu laikā nosūtīt tālāk. Īsā laikā šis materiāls var tikt publicēts Tvnet mājas lapā, savukārt dienas izskaņā iespējams tiks pārraidīts LNT raidījumos.

Kampaņas „Latvijas mobilais reportieris” rīkotāji (LNT, Tvnet un LMT) nešaubīgi un precīzi ir sapratuši, ka šīs trīs lietas ir jāapvieno, lai kampaņa gūtu panākumus – katra puse ar savu ieguldījumu, kā arī ieguvumu, kuru sniedz šāda kampaņa.

Informācijas telpas piesārņošana

Nesenais gadījums ar zem koka guļošo policistu un faktu, kurš atklājās tikai vēlāk no valsts policijas puses, ka video ir vairāk kā gadu vecs, papildus norāda uz kopējo tendenci – cilvēki izrok no mobilo tālruņu un datoru dzīlēm arvien jaunus video/foto materiālus, kurus nosūtīt šīs kampaņas ietvaros un tikt pie moderna mobilā tālruņa, atzinības vai vismaz sajūtas, ka autors var kaut ko parādīt arī Latvijas līmenī. Diemžēl šī veida satura iegūšana un tālāka izmantošana ne vienmēr atbilst mūsu priekšstatiem par masu mediju saturu – tā var būt nepārbaudīta informācija, viltojumi utm. Uz to norāda Tvnet mājas lapas sadaļā Mobilais reportieris publicētos materiālus dažkārt pavada šaubu pilni komentāri par šo publikāciju patiesumu, norādot uz autora vēlmi dzīties pēc lētas sensācijas.

Nepārbaudīta informācija, sagrozīti fakti, foto kolāžas – tie visi ir instrumenti, kurus cilvēki var izmantot. Mobilā reportiera gadījumā „vārtsarga” funkcija tiek pildīta no redakciju puses, tomēr sociālos tīklos viltus informācijas izplatības ātrumu nosaka vien pašu informācijas patērētāju spēja kritiski izvērtēt un lemt par informācijas patiesumu, pirms pašiem tam noticēt un izplatīt to tālāk. Visspilgtāk šo parādību ilustrē gadījumi brīžos, kad cilvēki viens otram pārsūta informāciju par kārtējo „vīrusu”, kurš apēd datora cieto disku un par to jau ir ziņojis CNN.

Ar patiesu interesi turpinu sekot līdzi materiāliem, kuri tiek publicēti šajās „pilsoniskās žurnālistikas” sadaļās. Vieniem tā ir izklaide, tomēr citiem tā ir kritiska informācija, kura var ievērojami kaitēt biznesam, turklāt radīt lielus zaudējumus. Diemžēl pirmā publicētā informācija ir pati svarīgākā un Internetā kā nekur citur izlietu ūdeni neizsmelsi, jo bieži vien sākotnējā, iespējams nepatiesā informācija izplatās ļoti strauji, savukārt kļūdu labojumi un precizējumi ir nemanāmi un reti kuru vairs interesē. Nesenais gadījums ar Selgas vafelēm pierāda, kā ar dažiem izteicieniem no iepriekš nevienam nezināma dāņu profesora var izveidoties liels virpulis, kurš arī šodien vēl nav beidzies. Šo daudzo iemeslu dēļ ir ļoti nozīmīgi monitorēt, klausīties un aktīvi sekot līdzi informācijas plūsmai un notikumiem Internetā – arvien vairāk cilvēku atzīst, ka internets tā informācijas ātruma un plašuma dēļ ir kļuvis par primāro informācijas kanālu. Internets organizācijai var būt gan drauds, gan iespēja.