Vēl nesen pa internetu klejoja joks, ka 80% datora kļūdu sēž pusmetru no monitora. Taisnība – kļūdīties ir tikai cilvēcīgi, tādēļ dažādie informācijas zudumi nav tikai tehnisku problēmu dēļ, bet lielākoties cilvēku kļūdu rezultātā. 21.gadsimtā informācija ir zelts un nafta, visbiežāk zaudējot datoru, mēs zaudējam tieši šo unikālo informāciju, nevis pašu dzelzi, kuru var iegādāties atkārtoti. Arvien vairāk cilvēku (tostarp arī es) izmanto portatīvos datorus kā galveno datoru, tādēļ arī visa informācija tiek uzglabāta tajos. Šie ērti pārnēsājamie datori ir arī visvairāk pakļauti fiziskai datu zaudēšanai: dators var nokrist un sabojāt disku, datoru var nozagt utml. Šo iemeslu dēļ klēpjdatoru informācijas drošība ir visvairāk apdraudēta.

Šī raksta galvenais iemesls ir mana paša nesenā rūgtā pieredze – pēc 4 gadu uzticīgas kalpošanas pārstāja darboties mana ThinkPad klēpjdatora cietais disks.  Likteņa ironija, ka tieši pēdējās nedēļas biju iekavējis pirms tam gana regulāri veiktās rezerves kopiju veidošanas. Nelaime nenāk brēkdama, tomēr cietie diski pirms miršanas parasti izrāda pazīmes, ka drīz varētu būt slikti (pārlieku liela karšana, trokšņi u.c.) – tos vajag savlaicīgi novērot. Tomēr mans Toshiba firmas disks pārstāja darboties vienā brīdī, pēc tam to iedarbināt vairs neizdevās – tas vien skaļi krekstēja un citas dzīvības pazīmes vairs neizdvesa. Līdz ar disku nebūtībā aizgāja citur nesaglabāti vairāki iesākti bloga ieraksti, daži nozīmīgi dokumenti, daļa foto. Līdz ar to pieņēmu lēmumu, ka turpmāk vēl vairāk pilnveidošu savu datu kopiju veidošanas stratēģiju.

„Kam man kaut kāda stratēģija, īsti vīri backup netaisa!” varētu nodomāt kāds no mana bloga lasītājiem. To nu katram pašam izlemt – vai dati ir svarīgi vai nē. Tiem, kuriem informācija datorā ir nozīmīga, īsumā mana pieredze ar rezerves kopiju veidošanu. Līdz ar datoru izmantošanas intensitātes pieaugumu, par informācijas drošību, uzglabāšanu un rezerves kopijām stratēģijas līmenī ir jādomā ne tikai uzņēmumiem, bet arī lietotājiem, kuri vēlas atbildīgi izturēties pret datiem un to drošību.

Datu rezerves kopiju veikšana

Kopumā man ir divu veidu rezerves kopijas: īslaicīgās un plānotās. Īslaicīgās ir konkrēta darba faila, piemēram, maģistra darba fails, kuru ik pa laikam izveidoju kā atsevišķu kopiju blakus mapē, kā arī ik pa laikam aizsūtu uz kādu no saviem e-pastiem (inbox vai google). Būtiski ir rezerves kopijas glabāt ārpus cietā diska, tādēļ e-pasti ir noderīgi – tie ir bezmaksas, ietilpīgi un kopija ir ērti sasniedzama no jebkura datora ar internetu. Šādu minimālo datu kopēšanu vajadzētu veikt katram, jo tā prasa minimālas tehniskās zināšanas.

Ja failu apjoms (dokumenti, foto u.c.) ir nozīmīgāks kā tikai pāris faili, tad jāizplāno jau sistemātiskāka datu kopēšana. Šim mērķim jau vairāk kā gadu izmantoju bezmaksas programmu Cobian Backup. Internetā var atrast daudz programmas šīs funkcijas veikšanai – katrs pats var uzmeklēt savām vajadzībām piemērotāko. Cobian izmantoju tās plašo funkciju dēļ: iespēja izveidot dažādus uzdevumus un tos automātiski ieplānot, tādējādi mazāk uztraukties par to, ka kaut ko aizmirsīšu izdarīt (visas derīgās funkcijas neuzskaitīt). Man ļoti būtiski ir glabāt datus ārpus datora, tādēļ daļa failu automātiski ar Cobian tiek kopēti uz FTP serveri. Pārējo informāciju, regulāri manuāli palaižot Cobian uzdevumu, pārkopēju uz ārējo USB disku. Mūsdienās datu nesēju cenas (USB atmiņas, ārējie diski) krītas neiedomājami ātri, tādēļ rezerves kopiju veikšana ir kļuvusi daudz lētāka.

Datoru koplietošana

Pētījumi Eiropā par uzņēmuma datu drošību liecina, ka vislielākais datu noplūdes iemesls ir tieši paši darbinieki, kuri tīšām vai netīšām nopludina svarīgu informāciju, kā arī ir vainīgi pie datu zaudēšanas. Samazinot šo vispārinājumu uz individuālu datorlietotāja līmeni, nākas izvērtēt, kas vēl bez jums izmanto jūsu datoru. Ja datoru koplietojat ar bērniem, izveidojiet viņiem atsevišķu mapi, piemēram, uz darba virsmas, kur viņi var darboties, glabāt savus failus utm. Norādiet, kuras mapes nedrīkst aiztikt, nemāciet bērnam iztīrīt Atkritumu grozu (recycle bin) un noteikti nemāciet, kā izdzēst failos „pa tiešo jeb shift+delete” bez pārvietošanas uz grozu. Bērniem un citiem datora lietošanas iesācējiem nevajag neko zināt par automātisku rezerves kopiju veidošanu, bet pamatlietas, kā piemēram, ik pa laikam pašam nokopēt nozīmīgāku failu un ievietot to kādā citā mapē gan.

Failu apmaiņas servisi un P2P programmas

Internetā pieaug dažādu failu uzglabāšanas servisu piedāvājums – daudzi no tiem piedāvā bezmaksas iespēju glabāt failus online, piemēram, 2 Gb, kas vidusmēra lietotājam ir pietiekami. Arī tā ir iespēja automatizēt būtiskāko failu izvietošanu ārpus datora. Latvijā failu online uzglabāšanu piedāvā Inbox Files, savukārt fotogrāfijas var dublēt Foto.inbox.lv servisā – šim nolūkam visērtāk ir izmantot FTP pieeju un atbilstošu programmu, jo lielāka foto apjoma ielāde caur Web ir ilga (pat, ja izmanto iespēju augšupielādēt arhīvu ). Neaizmirstiet izdarīt visu nepieciešamo uzstādījumos, lai konkrētās ielādes ir redzamas tikai jums vai jūsu norādītam, ierobežotam lietotāju skaitam.

Ja izmantojat dažādus failu apmaiņas servisus (P2P jeb peer-to-peer) kā DC++, izveidojiet atsevišķu mapi, kur glabāt saturu, ar kuru vēlaties dalīties. Šai mapei rūpīgi lūkojiet līdzi, lai tur nenonāk svarīgi jūsu privātie dokumenti, jo tad viņiem atveras ceļš uz brīvu izplatīšanos tālāk internet tīklos. Pirms vairākiem gadiem šāda informācijas noplūde radās kādā Vācijas augsta līmeņa valsts iestādē, kad no portatīvā datora caur failu apmaiņas programmu nejauši tika nopludināti valsts nozīmes slepeni faili. Atgādinu, ka failu apmaiņas servisi ir paredzēti tikai legāla satura apmaiņai.

Pabeidzot šo tēmu – ceru, ka arī kādam no jums tagad būs praktiska informācija, kā aizsargāt sevi pret datu zaudēšanu. Katram individuāli vajag izvērtēt savas vajadzības un nepieciešamo drošības līmeni, bet jebkurai datu kopēšanai ir jābūt sistemātiskai, lai tā strādātu un būtu iespējami jauni dati kopijās. Veidojot šo rakstu, apkopoju vēl vairākas sev noderīgas idejas, kuras te nav izklāstītas, bet noteikti noderēs gan profesionālajā darbā, gan arī individuālā lietotāja līmenī. Kārtējais pierādījums, ka dalīties ar zināšanām un rakstīt blogu ir noderīgi visiem – gan autoram, gan arī lasītājiem (es ļoti ceru).

[ad name=”post-hotel”]