Author Archives: Edgars Koroņevskis

Reklāmas manipulācija 14,99 eiro vērtībā

[ad name=”post”]

Nesen labākais draugs uzdāvināja grāmatu “14,99 eiro” – jau grāmatas izdošanas gadā bija iespēja šo grāmatu lasīt angļu valodā, tomēr tad nebija vaļas un šoreiz tomēr grāmata līdz manim ir nokļuvusi un veltīju tai nedaudz brīvā laika. Lai arī Ēriks Stendzenieks par šo grāmatu savulaik izteicās, ka tās autors Beigbeders ir narkotikas pārlietojies reklāmas darbonis, tomēr dažas lietas no šīs grāmatas liek aizdomāties. Viņa pārējās grāmatas angļu valodā var iegādāties Lielbritānijas internet grāmatnīcā.

AdbustersMūsdienas reklāma caurvij mūsu dzīvi. Ik dienas mēs uztveram neskaitāmus pārliecinošus vēstījumus, bet tikai dažus mēs atceramies un vēl mazāk mums patīk. Tomēr tie ir pārliecinoši vēstījumi – citu cilvēku radīti manipulāciju kodoli, kuri mūs ikdienā ietekmē vairāk nekā mēs to domājam. Dažkārt cilvēks saprot, ka ir kļūdījies, jo ir iegādājies preci, kas viņam nav vajadzīga, neatbilst viņa sākotnējām gaidām utt. Reklāmas iespaidā cilvēki pirkumus izdara intuitīvi un impulsīvi, daudz nedomājot par izvēli. Diemžēl kritiskas attieksmes trūkums patērētāju vidū ļauj manipulēt noteiktām grupām gan ar sabiedrisko domu, gan ar patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties preces un pakalpojumus. Liela nozīme ir arī informācijas nesējam, kanālam, kurā informācija tiek noraidīta. Pašiem masu medijiem ir nepieciešams cieši sekot līdzi tam, lai nenotiktu neatļautas manipulācijas ar cilvēka apziņu. Romānā “14,99 eiro” autors Frederiks Beigbeders raksta: “Neviens manas (reklāmas) profesijas pārstāvis nevēl jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji..” Kritiska attieksme nevar veidoties pret to, ko tu nezini, neatpazīsti. Tādēļ ir jāinformē sabiedrība par to, kas ir reklāma, tās lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, jo reklāmas ienākumi ir galvenais ienākumu avots televīzijām, radio, interneta medijiem un arī lielā mērā drukātajai presei. Tomēr cilvēki nedrīkst kļūt par masu kultūras un reklāmas upuriem – jebkurā laikā ir jāsaglabā spriestspēja par patieso lietu vērtību.

Reklāma kā jebkura pārliecinošas komunikācijas forma ir manipulatīva, tādēļ ir nepieciešama komunikācijas dalībnieku kritiska attieksme pret pārliecinošiem vēstījumiem un to nesējiem. Kritiska attieksme ir nepieciešama visās reklāmas izpausmes formās, jo neviens nevēlās tikt apmuļķots vai apkrāpts. Nemitīgi ir konstruktīvi jādomā un jāspriež, kuras ir patiešam manas vajadzības un kuras vajadzības ir radījuši brendi un citi apziņu ietekmējoši faktori. Nedrīkst pieļaut nekritisku domāšanu, kad tiek pieņemts viss, kas tiek paziņots ar masu mediju palīdzību, pieņemot to par pilnīgu patiesību. Domājošs un kritisks patērētājs ir lielākais masu patērētāju kultūras ienaidnieks.
[ad name=”post”]

Studentu uzņēmējdarbības forums

Vakar, 10.aprīlī, piedalījos Studentu uzņēmējdarbības forumā, kas notika Rīgas Ekonomikas augstskolā. Par galveno mērķi bija izvirzīts diskutēt par tehnoloģiju lomu un nozīmi uzņēmējdarbībā. Forums bija paredzēts pāris stundas, tomēr mani ieinteresēja plānotā paneļdiskusija un arī plānoto runātāju piedalīšanās. Kā galvenais šī foruma atbalstītājs bija Microsoft un visas no tā izrietošās sekas.
Gatavojoties forumam un krāmējot somu, nevarēju steigā atrast piemērotu pierakstu bloknotu un naivā cerībā domāju, ka organizatori reģistrācijas brīdī piešķirs kādu bloknotu, pierakstu lapas – diemžēl nekā. Ak, naivums manos gados, laikam vairs nav modē papīra pieraksti. Foruma laikā novērojumi liecināja, ka neesmu vienīgais, kurš raksta uz mācību izdrukām, jo arī citi veica piezīmes uz dažādām lapiņām. Arī izdales materiāli pie reģistrācijas bija vien 2 lapas: programma un pasākuma novērtējuma lapa. Pēdējo aizpildot un atdodot pasākuma rīkotājiem, varēja iegūt savā īpašumā glīti noformētu disku, tomēr tajā ir tikai trīs prezentācijas pdf formātā un kaudze ar Microsoft reklāmas materiāliem.

Foruma runas

Tās nebija garas (aptuveni 15-20 minūtes katra) un runātāji nebija arīdzan daudz. Ievadrunu teica Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderšs Pālzovs – nekā būtiska, tāda kā iesildīšanās. Solītais ekonomikas ministrs Gerhards neieradās, viņu aizvietoja EM pārstāvis Andris Liepiņš. Rezultātā gana sausa runa, citāti no lapas un nulle acu kontakts ar auditoriju. Liepiņš daudz un vareni runāja, pieminēja zinātnes augsto attīstību Latvijā, vienīgi rodas jautājums, kāda ir valsts attieksme pret zinātniekiem un zinātni kopumā? Vienīgais gandarījums, ka tika pieminēta un izcelta būtiska lieta, kuru cenšas īstenot valsts – uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība. Latvija vēl nav tikusi galā ar pirmo mājas uzdevumu – informācijas sabiedrības izveidošana, tādēļ līdz zināšanu sabiedrībai ir tālu. (Uzrunu starplaikā Microsoft reklāmas klipiņi, rada sajūtu it kā skatītos pasākumu televīzijā, kur starp vērtīgām lietām rāda reklāmas.) Saistošākā foruma gaitā bija Microsoft Europe prezidenta Jana Mulfaita prezentācija. Pirmkārt, jūtams, ka auditorijas priekšā uzstājas pieredzējis orators: runa ir pārdomāta, runas veides drošs un pārliecināts. Otrkārt, prezentācijas saturs bija ar interesantām domām un viedokli. Pirmo reizi dzirdēju jaunvārdu “Chindia” (apvienojot Ķīnas un Indijas vārdus), lai nodēvētu šo jauno globālās ekonomikas spēku. Iepriekš nedzirdēta bija prognoze par to, ka turpināsies pašreizējā tendence, ka uzņēmēji atgriežas no ražošanas Ķīnā atpakaļ uz Rietumiem, jo tehnoloģijas attīstās un tās visizdevīgāk ir realizēt tuvāk patērētāju tirgum un darbaspēka tirgus spēlē mazāku nozīmi, toties pieaug transporta izmaksas, kas neļauj piegādes no Ķīnas veikt tik efektīvi kā iepriekš. Nākamais runātājs “Microsoft Latvija” vadītājs Sandis Kolomenskis īsumā iepazīstināja ar Microsoft veiktajām aktivitātēm un sniegtajām iespējām, kuras Microsoft piedāvā citiem uzņēmumiem, piemēram, Inovāciju centrs Rīgā. Saistošāka bija Microsoft Latvija biznesa attīstības un mārketinga vadītājas Daigas Trumpes prezentācija, kurā viņa klāstīja par vērtību maiņu mūsdienu uzņēmējdarbībā – par galveno resursu kļūst cilvēki, cilvēkiem pielāgota darba vide. Zināmas patiesības un bik tomēr gribējās vairāk praktisko daļu.

Paneļdiskusija

Paneļdiskusijā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un LMT prezidents Juris Binde, “If Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, “Baltic Discovery” izpilddirektors Jurģis Sedlenieks un “Novitus” valdes loceklis Kaspars Vītols. Diskusijas laikā arī bija daži interesanti piemēri, tomēr par zināšanām tika runāts ļoti vispārīgi – vajag vajag, bet nekā konkrēta. Mani interesējošā zināšanu pārvaldība tika pieminēta tikai vienreiz, kad “Novitus” (strādā ar e-apmācības risinājumiem) pārstāvis Kaspars Vītols ieminējās par e-apmācības nozīmi zināšanu pārvaldībā.

Beigas un secinājumi

Izvērtējot pasākumu, nepamet sajūta, ka tas vairāk bija Microsoft ķekša pasākums nevis mērķtiecīga diskusija – apspriežamais jautājums bija tik plašs, ka neizdevās rast skaidras atbildes uz sākumā izvirzītajiem jautājumiem: sausais atlikums vien ir tāda kā parunāšana, bez iespējām turpināt šo diskusiju. Uz šo īso forumu bija ieradies pats Microsoft Europe prezidents un viņa prezentāciju vēlētos daudz plašāku, jo tāda ranga speciālistu runas bieži nesanāk uzklausīt. Jebkurā gadījumā vēlētos pateikt paldies foruma organizatoriem – tādus pasākumus nav nieka lieta organizēt, tomēr mazuma piegarša palika. Atliek vien cerēt, ka pārējiem foruma dalībniekiem tas būs bijis kā aizdedze ideju realizācijai un jauno zināšanu izmantošanai.

Pa pliko! (CSS kailuma diena)

Šogad jau trešo gadu 9.aprīlī notiek globāls pasākums, kuru dēvē par “CSS naked day” – tātad šodien tiek atslēgti CSS faili. Skrienu līdzi laikam un arī šodien līdz pusnaktij šajā lapā neredzēsiet ierasto dizaina noformējumu.

Par šī pasākuma mērķi un būtiskāko vislabāk spēj izskaidrot web izstrādes front-end guru Kārlis (pelēkais.lv) savā rakstā “9. aprīlis – CSS Naked Day“. Vēlētos izcelt, manuprāt, svarīgāko, kas ļoti labi paskaidro šīs akcijas nozīmi:

 

Šajā dienā ir iespēja cilvēkiem pierādīt tīmeklā standartu spēku un muskuļus – to, ka lapa bez visiem cēesesiem-šmesesesiem, džavaskriptiem un stilīgām background bildēm ir ne tikai aplūkojama, bet gandrīz tikpat viegli lietojama. CSS tikai papildina funkcionalitāti un lietojamību.

Pārāk bieži dizains un stils pārņem pašu svarīgāko – saturu, informāciju, vēstījumu, kas ir ievietots mājas lapā. Dizains nereti kļūst par primāro mājas lapas elementu, ar uzstādījumu, lai izskatās labi un smuki, aizmirstot par būtiskāko – komunikācija ar mērķauditoriju, kurai šī lapa ir radīta, nevis vienkārši savam priekam – cik gan glīta lapa mums ir izdevusies.

Nu ko, tautieši, šodien pa pliko!

Reklāmas vs. nereklāmas

Radošas reklāmas vienmēr ir patīkami skatīties, klausīties un visādi citādi uztvert. Pēdējā laikā patīkami pārsteidz SEB bankas reklāmas – it sevišķi pēdējā (ar dziesmas vārdiem Work, work – skatāma YouTube), kurā mūzikas motīvā ievīta interesanta, bet man līdz šim nezināma dziesma – tagad gan zinu: “Hard work” by “The Sun Harbour Chorus”. Šo reklāmu autors ir reklāmas aģentūra “Lowe Brindfors” no Zviedrijas. Aģentūras reklāmas kampaņas varat skatīt viņu mājas lapas sadaļā “Campaigns“.

 Veroties kustībā pret sliktu reklāmu “Badad.lv“, tā vien šķiet, ka Latvijā ražotas kvalitatīvas reklāmas vēl ilgi nebūs, jo teju katrai reklāmai tomēr ir kādi trūkumi un komentētājiem pietiek daudz laika citu darbu kritikai, nevis savu darbu jaunradei. Acīmredzami, ka mazām reklāmām (piemēram, hamburgeru reklamēšanai veikalu tīklā) radošās jaudas ideju un gala rezultāta izveidei ir nepietiekama – mazs tirgus, mazs budžets, maz laika, maz resursu. Visa kā mums maz, tomēr atsevišķas Latvijā tapušas reklāmas ir burtiski kliedzošas (pāris minūtes www.badad.lv un apjautīsi, par ko es runāju) un tādi “piemēri” nozarei kopumā labu nedara.

Portugāles ģitārmūzikas zieds Julio Pereira

Šonakt naksnīgajā un piesnigušajā Rīgas lidostā beidzās mans nedēļu ilgušais ceļojums uz Portgāles ziemeļiem. Par to, kā man tur gāja un kādas ir galvenās atziņas, ar kurām dalīties, smieklīgākie gadījumi un visu ko citu sagatavošu tiklīdz būs brīvāks laiks. Galvenā atziņa – ir vērts braukt un braukt atkal, šoreiz jau apceļot vairāk dienvidu galu, tomēr dzelzceļa un cita veida satiksme ir ērta, lai to varētu izdarīt ātri un ne pārāk dārgi.

Portugāle izsenis ir zināma ar šai valstij raksturīgo mūzikas stilu – fado. Šim stilam ir ļoti dažādi atvasinājumi, tomēr vēlētos padalīties ar vienu portugāļu mūziķa daiļradi, kura man uzrunāja jau ilgāku laiku iepriekš – dāmas un kungi, lūdzu, aicinu iepazīties:
Julio Pereira un mūziķa mySpace sadaļa.

Mūzikas baudītājiem varētu ieteikt noklausīties šīs izsmalcinātās daiļrades pēdējo veikumu – albumu “Geografias“. Līdzās muzikālajam sniegumam ievērības cienīga ir mūziķu saspēle, kuru var novērtēt zemāk esošajā video. Pašam tuvākā dziesma ir Castelo de Ansião (dziesma atrodama iekš myspace.com), kurā vokāls papildina skaisto ģitāru spēli.

No pieredzes varu ieteikt klausīties šo albumu pirms došanās uz šo skaisto valsti, lai varētu uzkrāt pozitīvo vēl mājās esot un klausīties to,sēžot okeāna malā un dzerot portvīnu.

 

Foto izstāde Studentu klubā

Draugi jau sen vaicāja, kad man beidzot būs foto izstāde. Diezgan negaidīti nāca piedāvājums no Studentu kluba izvietot viņu klubā foto. Tā nu ar viņu vēlību februārī tika atklāta mana pirmā foto izstāde. Pašlaik izstāde jau ir aizceļojusi uz Līgatni, kur drīzumā tā tiks atklāta, bet šodien izmantoju iespēju atklāt foto izstādi arī šajā mājas lapā.

Izstāde ir aplūkojama arī Flickr slideshow.

Foto izstādes darbi

Vik ciemats, Islande Islandes ūdenskritums Islande Islande Ohridas ezers, Maķedonija

Gulbi Jūrmalas ziemā Ziema Jūrmalā Spoku koks Milzu sniegpārsla Jūrmala saulrietā

Jūra, Irbene Parīzes ikdiena Rīga naktī Ziema Skopje, Maķedonija

Pa dzīves ceļu ejot Vecumdienas Šaurajās Vecrīgas ielās Zvejnieku laiva, Apšuciems Atspulgs Erevāna, Armēnija