Author Archives: Edgars Koroņevskis

Tehnoloģiskā nākotne – vai nav par strauju?

Rīgas Stradiņa universitātē vēl nesen (pirms lielās Web2.0 ēras sākuma) studēju komunikācijas zinātni un studiju laikā daudz analizējām jauno mediju attīstību, informācijas sabiedrības veidošanos, tehnoloģiju nozīmi komunikācijā. Tai laikā mēs vēl tikai aplūkojām sociālo tīklu teorijas, kuras dažādi komunikācijas speciālisti prognozē – šodien par to var pārliecināties dzīvē, lūkojoties uz straujo Internet attīstību Latvijā un pasaulē. Ļoti interesanti ir salīdzināt Ļeva Manoviča grāmatā “Jauno mediju valoda” pausto viedokli un prognozes ar esošo realitāti. Atkal pārlasot šo grāmatu, radās dažas filosofiskas pārdomas par tehnoloģiju attīstību – kur esam un kurp dodamies.

Realitāte un tās perspektīvas mani brīžiem biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi gan 60.gados, gan arī jaunāki darbi, Azimova daiļrade (trīs robotu likumi) un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, AOL, Skype (redzējām, kas notiek, ja Skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? Nāksies atgriezties pagātnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne – kibernētika. Lai arī mums ikdienā vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas.

Atceros kādreiz brokastu avīzē lasītu rakstu par robotizētu lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? Varbūt inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt, integrēt, padarīt efektīvāku, lai visi iesaistītie saprastu (vienota semantika) – gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Ja intelektu varētu uzskatīt par vienu veselu, tad, laikam ejot, šis cilvēka un tehnloģiju līdzsvara sadalījums par labu tehnoloģijām tikai pieaugs. Teju visu cilvēka vietā dara mašīna. Konkrēts piemērs iz dzīves – cik gan vairs atceramies tālruņa numurus? Kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Šādus ieradumus arī lielā mērā veicina lietojamība! Mazliet absurdi, bet paskatīsimies no šīs puses – tehnoloģijas kļūst pārāk vienkāršas, tās neliek domāt – ne vienmēr tas ir labi, ne vienmēr tas ir slikti. Cilvēks pēc dabas ir slinks un slinkums dzen uz priekšu progresu. Tomēr veidojas sava veida atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, izsaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem – kas gan viņu rada? Komunikācijas un saziņas iespējas? Vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN – “Be the first to know”. Viņu sauklis skan tieši šādi. (Nemaz nerunāšu par komentētājiem, kuri ir teju visur un pie katra lielāka raksta, kur priecāsies par iespēju atzīmēties kā pirmais komentētājs.) Protams, kapitālisms mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija – tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi gan tā? Atbilde izpaliks.

Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? Tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās, plūst ātrāk. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde – vēstules kļūst arvien retākas, jo ir dārgāk, ilgāk, vairāk darba jāiegulda. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri – nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?

Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem noskatīties un padomāt. RFID – radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu – nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.

Nobeigumā varētu vēl skaļi nokliegties, ka tehnoloģijas pārņems pasauli, nospiedīs cilvēku uz ceļiem. Nebūt nē – tas nav šī raksta mērķis. Mēs bieži runājam par to, ka ir naivi cilvēki, bez kritiskas domāšanas, ar kuriem viegli manipulēt mārketinga laukā, tomēr vienlaikus arī tehnoloģijas var pārlieku ieplūst ikdienas dzīvē – brīžos, kad mēs tām ļaujamies pārāk daudz, vajag mazliet atkāpties un apdomāties. Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāattīsta zināšanas, lai tas vienmēr būt gudrāks par mašīnu, jo daba ir apveltījusi mūs ar tādu procesoru, kādu vēl ilgi, ilgi neviena tehnoloģija nespēs sagatavot, tikai jāspēj izmantot sniegtā iespēja.

Pump it up! (BelgaCom reklāma)

Internetā var atrast visu. Cits jautājums, cik viegli vai cik grūti tas nāk, tomēr man izdevās – šoreiz par kādu reklāmu, kuru redzēju kādā reklāmas festivālā pirms gadiem. Šodien nevilšus atcerējos dziesmu, kura tiek izmantota par pamatmotīvu BelgaCom reklāmā, un devos meklēt reklāmu (sākumkapitāls: atceros vien to, ka Beļģijas vai Nīderlandes internet operators un reklāma ieguva kādu balvu). Rezultāts ir sekmīgs (ieraugāms)un dalos arī ar jums. Par mazbudžeta reklāmu īsti nenosaukt (pieskaitīsim arī autortiesības par dziesmas izpildīšanu), tomēr atkal – centrā ir ideja. Visu reklāmas speciālistu galvenais rīks.

Labas omas e-veikals: idejas dāvanām

Mojo Jojo! logoKurš gan nav saskāries ar problēmām un galvassāpēm, kad draugam ir jānopērk vārda dienas vai pat dzimšanas dienas dāvana. No šodienas biežāk dāvānu meklējumos ielūkošos šajā jaunajā e-veikalā Rotaļlietu un laba garastāvokļa veikals Mojo Jojo, kuram ir arī pavisam laicīgs veikals Dzirnavu ielā. Mani atradumi varbūt iepriecinās arī jūs:

Atliek vien pabrīnīties par cilvēku atjautību un dzīvesprieku, izdomājot un ražojot šādus jaukus, lai arī brīžiem nevajadzīgus priekšmetus. Vienlaikus ir praktiskā mode, kā, piemēram, šis t-krekls, kas ziņos par bezvadu interneta klātbūtni. Tikai jādomā, ka visdrīzāk to redzēs visi citi, tikai ne pats īpašnieks, jo saskarne atrodas uz krūtīm. Man šī veikala virtuālais apmeklējums sagādāja lielu jautrību. Plus – vēlētos izteikt profesionālo atzinību par saistošajiem un jautrajiem preču aprakstiem. Diemžēl negadās bieži lasīt šādas kvalitātes Internet saturu (copywriting) Latvijas internetā, tādēļ vēlreiz atzinība par ieguldīto darbu ne tikai funkcionālā e-veikala izstrādē, bet arī satura izveidē.

Flashmob Centrālstacijā? Ar panākumiem!

Pagājušās nedēļas piektdienas Centrālstaciju piepeši piepildīja milzīgs cilvēku pūlis, kuri piedalījās iepriekš skaļi sludinātajā flashmob akcijā (Tribīne.lv raksti: foto un video.) Par to atsauksmes lielākoties ir negatīvas, piemēram, raksts “FLASHMOB 29.02 izgāšanās” vai LNT ziņas: Kas noticis Rīgas Centrālajā stacijā? Flashmoberiem kā sociālai kustībai ir vēl daudz darba, lai noinformētu jauniešus par šo kustību. Bieži uzdod jautājumu, kādēļ to visu darīt? Katram ir savi mērķi, bet vienlaikus tā ir iespēja izjust interesantas sajūtas, satikt jaunus cilvēkus, kuri bieži ir noguruši no virtuālās komunikācijas un kopienām utml. Visvairāk kaitina cilvēki, kuri ir spējīgi tikai visu nolikt un kritizēt, pašiem neko nedarot.Pašos pamatos akciju varētu uzskatīt par neizdevušos, tomēr jebkura pieredze ir laba pieredze un no tās ir jāmācās, kā rīkoties labāk turpmāk. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz šīs akcijas ieguvumiem ilgtermiņā.

Mani visvairāk priecē tieši lielā mediju uzmanība šim sociālajam fenomenam, īpaši vēlētos izcelt laikraksta “Diena” rakstu “Un pēkšņi uzradās pūlis”, kurš arvien ir lasāms diena.lv. Tajā visspilgtāk parādās šīs akcijas ieguvums – tajā ne tikai strupi aprakstīta konkrētā akcija, bet visas lapaspuses apjomā izklāstīts daudz sīkāk par šo sociālo fenomenu kopumā. Par to mana atzinība žurnālistei Līgai Rozentālei.

No cita skatu punkta paraugoties, varam redzēt, cik tomēr ir vienkārši tikt masu mediju uzmanības centrā (hello agenda-setting :). Prātā nāk arī piemērs ar pāris īsziņām, kurās tika izplatītas baumas par lata devalvāciju – tas ieguva plašu rezonansi sabiedrībā (tiesa, tur burbuli uzpūta fakts, ka viena sms tiešā veidā trāpīja Kalvīša biroja darbiniecei, kura paātrināja šo lavīnu). Kā lai nepiekrīt, ka tehnoloģijas radījušas ne tikai Web 2.0. bet arī Life 2.0, kurā katrs var būt satura veidotājs. Flasmobs (jeb piepeši pūlis) savukārt arī ir sava veida komunikācijas forma: tas var būt gan protests, gan mākslinieciska perfomance, gan arī dažādas citas izpausmes.

Protams, ka turpmākie flash mob’i veidosies slēgtākā cilvēku lokā, tomēr pēc šī pasākuma publicitātes daudzi cilvēki uzzinās, kas gan tas īsti ir un atradīs savu flashmoba grupu, kurā darboties, tādēļ vien uzskatu šo pasākumu par izdevušos. Pats gan diemžēl nokavēju pašu sākumu flashmob’am, tomēr mani pārsteidza lielais cilvēku skaits, kurš šādā veidā tika piesaistīts.

Papildināts: šodien ir publicēts vēl kāds raksts par flashmob: Kas īsti ir flashmob?

NYTimes.com multimediju saturs

Internets ir interaktīva vide. Tam piekritīs ikviens, kurš kādu laiku strādājis ar internetu. Kādreiz ierobežotais datu pārraides ātrums lielā mērā ietekmēja lapu ielādes ātrumu un smagu grafiku ievietošana skaitījās sliktais tonis. Laiki mainās un labi, ka tā! Mūsdienās internet lapas var kļūt par saistošu veidu, kā nodot auditorijai informāciju. Kā vienu no piemēriem, kurš mani pēdējā laikā ir pārsteidzis ir New York Times veidotais prezentācijas – reportāžas formāts par dažādiem notikumiem. Šis saturs ir atrodams New York Times multimediju sadaļā. It kā tradicionālais video ir pārveidots par secīgu attēlu parādīšanu un audio komentāru, vienlaikus sniedzot ērtu funkcionālu navigāciju un pilnu multimedija vadību. Pārliecina pārdomātais izpildījums, kas ir nemanāmās detaļās kopā sapludināts, izveidojot lielisku multimediju platformu un arī saturs ir saistošs.

Vienlaikus kā vienu no pēdējām prezentācijām ieteiktu apskatīt šo: Fotogrāfiju žurnāls par bēgļu krīzi Čadā. Fotogrāfijas – mirkļa sastingums, kas atspoguļojas attēlā. Laikam nogurums no kustīgām bildēm rada tik lielu pievilkšanās spēku tieši foto materiālam. Mana pirmā NY Times prezentācija bija par Kosovas jautājumu. Tas bija āķis, lai apskatītu arī citas prezentācijas.

Papildus vēlētos izcelt arī NYTimes interaktīvos multimediju risinājumus, kuri ir ļoti dažādi un izceļas ar savu radošo pieeju pasniegt informāciju. Tikai daži no šiem:

Turpināšu arī es vērot viņas un iesaku citiem paplašināt redzes loku, jo tā ir iespēja redzēt arī ko vairāk par ierasto TV kasti un Latvijas ziņām.

Lietojamības body of knowledge (BoK)

Zināšanas rodas kopīgā darbā“Body of knowledge” (BoK) grāmatas ir kļuvušas par nozares profesionāļu labās prakses un pieredzes apkopojumu. Katrai no šīm grāmatām ir savs avots un tos neizdod viena izdevniecība, tā nav grāmatu sērija, bet gan drīzāk informācijas avots, kuru varētu nodēvēt par nozares zināšanu enciklopēdiju. Parasti šādas grāmatas sagatavo nozares profesionāļu asociācijas vai institūti, BoK izveidē aktīvi piedalās arī paši profesionāļi. Līdz šim ir nācies strādāt ar Project management body of knowledge un Business Analysis Body of knowledge grāmatām. Līdzīgu praktisko nozares zināšanu apkopojumu veido arī lietojamības (usability) profesionāļi. Topošās zināšanu krātuves mājas lapa http://www.usabilitybok.org/ īsumā vēsta par šo ieceri:

The Usability Body of Knowledge project is dedicated to creating a living reference that represents the collective knowledge of the usability profession. Such a collection of knowledge for the usability profession will necessarily be broad and inclusive in scope, because our profession is inherently multidisciplinary and draws on a wide range of other practices.

Šīs mājas lapas galvenais ieguvums ir informācijas plašums, jo to ir papildinājis plašs autoru kolektīvs, ļoti daudz atsauces turpmākai informācijai. Šīs nozares grāmatām ierasts ir viena vai dažu autoru skatījums uz lietojamību un vienā grāmatā padziļināti aptvert visu plašo lietojamības lauki ir neiespējami. Tādēļ īpaši novērtēju šajā mājas lapā atrodamo praktisko zināšanu klāstu. Visbiežāk grāmatās tiek rakstīts par to, ka lietojamība ir ļoti svarīga un nozīmīga, tomēr jautājums KĀ? bieži paliek neatbildēts. Ar prieku varu secināt, ka šeit nav tas gadījums – piemēram, lietojamības metodes ir ne tikai aprakstītas, bet apraksts ir papildināts ar praktiskām zināšanām, kā to izmantot, kā izvērtēt tās priekšrocības un trūkumus, atrast piemērotāko metodi, ar ko strādāt – skatīt: heuristic evaluation.

Nozares profesionāļi ir paveikuši lielu un noderīgu darbu – jau paveikto var izmantot, negaidot šīs grāmatas/internet lapas gala versiju, kura tomēr tik ātri gan dienasgaismu neieraudzīs. Kamēr gaidām lietojamības body of knowledge (necentos tulkot, lai nejauktu galvu), ieskatam piedāvāju iepazīties un izmantot citu nozaru BoK.

Ja jums ir pieredze darbam ar šo zināšanu avotu – BoK, tad aicinātu arī jūs izteikties komentāros par savu pieredzi un to lietderību ikdienas darbā.

Lietojamības ABC – grāmata “Don’t make me think!”

Steve Krug Don't make me think grāmataRūpīgāka raksta 35 Designers x 5 Questions izlasīšana ir atlikta uz vēlāku laiku, bet ātri izskrienot cauri ieraudzīju, ka ir pieminēta Steve Krug grāmata “Don’t make me think!” . To pirms 3 gadiem iegādājos 636 veikalā. Tā bija grāmatas krievu valodas versija, kuru izrādās vairs nevar nopirkt. Šo gadu laikā grāmata pazudusi un neveiksmīgi esmu centies viņu iegādāties vēlreiz – atliek vien iegādāties ārzemju veikalā. Atjautīgākie grāmatu PDF formātā atradīs internetā, bet tomēr vispatīkamāk lasīt grāmatu, nevis izdrukas.

Grāmata bija mans sākums lietojamības un informācijas arhitektūras zināšanu ieguvē, tā deva ļoti labu pamatu turpmākajai zināšanu uzkrāšanai un izpratnei par mājas lapu veidošanas principiem, lietotāju pieredzes modelēšanu. Šī grāmata ar izcili vienkāršiem un vienlaikus trāpīgiem piemēriem parādā lietojamības būtību un svarīgumu. Nav vērts atkārtot visus labos vārdus par šo grāmatu, kas ir izteikti internetā, tā ir vienkārši jāizlasa. Varētu diskutēt par to, vai lietojamības principi gadu laikā mainās vai nē – bet es uzskatu, ka šāda grāmata, lai arī izdota 2001. gadā pirmo reizi nav zaudējusi savu aktualitāti. Šai atziņai atbalstu gūstu lasot arī 90.gadu sākumā publicētus pētījumus par lietotāju pieredzi – tās pašas lietas ir attiecināmas arī šodien, neskatoties uz to, ka internets kā vide ir ievērojami mainījies.

Šo grāmatu silti ieteiktu izlasīt visiem, kuri strādā ar internet komunikācijām, piedalās to izstrādē. Tā nav grāmata tikai dizaineriem, tā ir grāmata visiem. Bieži gribētos, lai klienti zinātu kaut daļu no lietojamības pamatpatiesībām, lai nebūtu tik liela pretestība. Es zinu, ka Latvijā ir vairāki web dizaina speciālisti, kuri šo grāmatu ir lasījuši un atzinuši par labu esam, atliek vien cerēt, ka iegūtās zināšanas arī tiks izmantotas praksē.

Raksts pirmo reizi publicēts RIDemo korporatīvajā blogā.