Author Archives: Edgars Koroņevskis

IP adrešu pārvaldība domēnam

Šoreiz raksts par ip adreses maiņu – tas ir visbiežāk nepieciešams, ja tiek mainīts hostinga pakalpojumu sniedzējs, tomēr varbūt reizes, ka datu centra izmaiņu dēļ nākas arī ikdienā to nomainīt vai mainot pakalpojumu, piemēram, mainot VPS uz dedicated serveri. Mājas lapas pārvietošana no viena uz otru serveri saistās ar mājas lapas domēna IP adreses maiņu, lai iespējami maz ietekmētu lapas lietotājus, to ir vēlams darīt plānoti un laikā, kad ir vismazākā lietotāju plūsma (parasti naktīs), izmantojiet esošo statistikas rīku, lai pārbaudītu, kad ir mazākā lietotāju plūsma. Ik pa laikam ir vērtīgi notestēt esošo DNS ierakstu veselību, mans favorīts ir intodns.com, cits labs rīks: http://dnscheck.pingdom.com/
Continue reading

Statiskā lapas satura ielāde – ieteikumi labākiem rezultātiem

Ātrāka labas darbība nozīmē apmierinātus lietotājus. Ja lapas apmeklētājam lapas ielāde liksies pārāk ilga, var zust motivācija to apskatīt, rezultātā lapa nepilda savu mērķi. Rezultātā klienta problēma kļūst par mūsu problēmu, kuru nevar ignorēt, tādēļ ir vērts apskatīt iespējas mājas lapas ātrdarbības uzlabošanai. Daudziem speciālistiem šīs lietas ir zināmas, tomēr varbūt ne tik bieži izmantotas dažādu iemeslu dēļ – nav laika, projekta resursi ir ierobežoti, tomēr, ja gribas un ir motivācija sasniegt labākus rezultātus, ir vērts pacīnīties un optimizēt lietas. Lapas ātrdarbība ir ļoti nozīmīgs lietojamības faktors, neviens nevēlas gaidīt un neviens nevēlas papildus servera slodzi vai pat dīkstāvi neoptimizētas lapas dēļ. Zemāk ir uzskaitīta tikai daļa no iespējām, kuras var darīt  – lai šis raksts kalpo kā iedvesmas avots turpināt rakt dziļāk un pilnveidoties.

Continue reading

Hostinga izvēle un klientu atbalsts

Šoreiz raksts par servisa līmeni un it sevišķi klientu atbalstu, kas, manuprāt, ir viena no nozīmīgākajām lietām – pārējās lietas ir izmērāmas un salīdzināmas: dzelžu jaudas, tīkla ātrums, izmaksas u.c. Tomēr servisa līmeni, attieksmi un kvalitāte vs cena ir grūtāk izmērīt, tādēļ to vislabāk ir izjust pašam un lasīt citu ieteikumus.

Internetā var atrast daudz un dažādus servisus, kas salīdzina hostinga (serveru izmitināšanas) pakalpojumu sniedzēju cenas, tomēr visvērtīgāk ir atrast mājas lapas, kuras apkopo klientu vērtējumu un ļauj ātrāk saprast, kuru pakalpojumu sniedzēju izvēlēties un kuru tomēr nē. Mana pieredze liecina, ka vislabāk izvēlēties hostinga servisu pēc klientu atbalsta līmeņa un tad izvērtēt cenu. Labs serviss nekur nemaksā lēti, tādēļ ir vērts maksāt mazliet vairāk, bet izvēlēties stabilu un uzticamu pakalpojuma sniedzēju. Mani favorīti ar hostingu saistītām mājas lapām ir http://www.webhostingtalk.com/, http://www.webhostingjury.com/.

 

Servisa līmeni var noteikt tikai ar lietotāju atsauksmēm, vai vēl labāk, pašiem izmēģināt. Daudzi servisi piedāvā iespēju saņemt naudu atpakaļ, piemēram, Eleven2 hostingam šis laiks ir 60 dienas, savukārt Dreamhost – 97 dienas. Izvēlieties kādu no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un izveidojiet testa kontu, izmēģiniet izvietot strādājošu sistēmas kopiju, lai pārbaudītu serveri un klientu atbalstu darbībā. Dažkārt ir vērts izmēģināt vienkāršāku pakalpojuma līmeni, piemēram, lētāko VPS, lai iztestētu pamatlietas.

Uzdodiet dažādus jautājumus, kas jums var rasties arī ar reālu lapu, pavērojiet klientu atbalstu darbībā, risinot tieši jūsu problēmas un jautājumus. Lietotāju atsauksmes dažādos forumos var būt slavinošas vai tieši otrādi, tomēr tā ir cita klientu pieredze – citas vajadzības, iespējams, arī citi mērķi (konkurentu atsauksmes utml.)

Klientu atbalsts

Klientu atbalstam ir dažādi līmeņi, pirms gala lēmuma ir nepieciešams rūpīgi iepazīties, kas ietilpst cenā, kas konkrētā hostinga sniedzēja izpratnē ir klientu atbalsts. Vienkāršākais atbalsts sniegs vien informāciju par servera tehnisko darbību, ja ir kādi traucējumi, tos var pieteikt utml. Plašāks klientu atbalsts jau palīdzēs tikt gala ar dažādām situācijām, servera konfigurāciju un citām sarežģītākām lietām, būs vienmēr pieejams un ātri atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem. Ja pašam nav pieredzes ar serveru administrēšanu, vislabāk ir izvēlēties pilnībā pārvaldītu (fully managed) servera risinājumu. FutureHosting piedāvā atbalsta līmeņu piemēru – papildus klientu atbalsts maksā sākot no 3$/mēnesī, iekļaujot arī palīdzību WordPress instalāciju. Savukārt ASV hostings Wiredtree piedāvā plašu izklāstu par pakalpojumiem, kas ir iekļauti serveru uzturēšanā. Šādus aprakstus vajag atrast izvēlētajā pakalpojumu sniedzēja lapā. Ja informāciju neizdodas atrast, vaicājiet e-pastā vai čatā, tomēr tai vajadzētu būt izvietotai pamanāmā vietā.

Cik svarīgs ir klientu atbalsts?

Būtiski ir uzdot sev jautājumu, kā nodrošināsiet servera darbību. Ja jums ir pašiem servera administrators, kas papildus citiem pienākumiem arī uzturēs serveri, tad jums nav vajadzīgs augstākākais klientu atbalsta līmenis. Tomēr ir vērts arī izvērtēt, vai labāk ir nodrošināt servera uzturēšanu ārpusē vai to deleģēt administratoram – klientu serviss strādās visu diennakti, bet administratora darba laiks lielākoties ir ierobežots.

Jāatceras, ka klientu atbalsts nenozīmē pilnīgu IT speciālista darbu, piemēram, jaunu e-pastu izveide, mājas lapu instalēšana, lai arī dažkārt vienkāršākas sistēmas kā WordPress iespējams klientu atbalsts arī varēs palīdzēt uzinstalēt. Lai veiktu iepriekš minētās darbības, nāksies pašiem apgūt cPanel (kas ir plaši izplatīts, lietotājiem saprotams serveru pārvaldības panelis) vai nodot šīs lietas IT speciālistam. Dažiem klientiem iespējams nozīmīgs ir tālruņa atbalsts, kad vajag īpaši steidzami risināt lietas – arī šo faktoru var izvērtēt pie hostinga izvēles.

Proaktīvais atbalsts

Daži pakalpojumu sniedzēji saka, ka viņi piedāvā proaktīvo atbalstu/monitoringu. Tātad viņu solījums ir aktīvi sekot līdzi servera darbībai – šis termins ir stipri izstiepts un var iekļaut gan servera dzelžu pieskatīšanu, gan arī daudz dziļāku monitoringu: servisi, diska vieta, CPU noslodze, jaunāko update uzlikšana.

Hostinga nozīme (atdeve biznesam)

Laiks ir nauda – aprēķiniet, cik izmaksās, piemēram, 1 stunda servera dīkstāve (nebūs pieejams) un izvērtējiet, vai atmaksāsies maksāt lielāku mēneša maksu par klientu atbalsta līmeni vai tomēr servera darbība nav tik kritiska, lai par to maksāt vairāk.

Aprēķiniet, cik vērtīgs un biznesam svarīgs ir stabils hostings – tā izvēlei tad var atvēlēt noteiktu budžetu, lai varētu atļauties testēt, pārbaudīt rūpīgi, jo tā ir partnera izvēle, kuram jūs “uzticat” savu serveru saimniecību. Paralēli varat izmēģināt vairākus pakalpojumu sniedzējus. Viens mēnesis noteikti ir pietiekams laiks, lai pārbaudītu servisa darbību, klientu atbalsta līmeni un saņemtu visu nepieciešamo informāciju gala lēmuma pieņemšanai.

Izvērtējiet citu klientu atsauksmes, servisa novērtējumu. Bet ņemiet vērā, ka katram ir savas vajadzības un bieži vien novērtējumu atstāj lietotāji ar zemākām vajadzībām, kuri izmanto, piemēram, tikai WordPress blogu.

Rakstos bieži pieminēšu Wiredtree un FutureHosting, šie abi un KnownHost ir visbiežāk pieminēti forumos kā labākie managed serveru pakalpojumu sniedzēji. Man ar abiem pirmajiem pakalpojumu sniedzējiem ir pozitīvākā un tādēļ ilgākā pieredze. Kādu dienu taps arī raksts par šiem pakalpojumu sniedzējiem un arī par tādiem, no kuriem izvairīties un kā nošķirt labu no slikta pakalpojumu sniedzēja iespējami īsā laikā.

Ģeogrāfija un servera izvietojuma izvēle

Pēdējo gadu laikā ir sanācis daudz darboties ar serveru lietām globālā mērogā, pienācis laiks padalīties ar pieredzi un atziņām – noderēs pašam un iespējams, ka arī citiem noderēs šī pieredze. Pat, ja vajadzības ir lokālas, tad tomēr noder pasaules skatījums, izvērtēt piedāvājumus. Ģeogrāfiskais aspekts servera izvēlē ir ļoti būtisks, jo tiešā veidā ietekmē, cik ātri lietotāji dažādās pasaules vietās varēs sazināties ar jūsu serveri. Katram uzņēmumam ir noteiktas auditorijas, ar kurām vēlas strādāt, tādēļ ir svarīgi nodrošināt iespējami īsu ceļu starp klientu un serveri.

Continue reading

Lielbritānijas grāmatu veikali Book Depository un Wordery

Amazon pirms 2 gadiem iegādājās The Book Depository grāmatu veikalu, rezultātā Lielbritānijā kļuva par vienu neatkarīgo grāmatu tirgotāju mazāk, pēc ilgāka laika viņu vietu cenšas ieņemt salīdzinoši jauns uzņēmums Wordery.com – arī piedāvā bezmaksas piegādi uz Latviju un vairāk kā 100 citām valstīm visā pasaulē. Katras grāmatas cenas un pieejamību Wordery un Book Depository grāmatu veikalos var salīdzināt Gramatuveikals.lv grāmatas atvērumā, piemēram, Morrissey Autobiography vai Moleskine piezīmju bloks. Pieredze rāda, ka aptuveni 30% gadījumu Wordery piedāvā labāku cenu par Book Depository. Abi veikali izsūta grāmatas pa vienai, tādēļ atšķirībā no Amazon nav vajadzības apvienot vairākus pasūtījumus vienā, lai ietaupītu uz piegādi. Wordery katalogā ir vairāk kā 5 miljoni grāmatu, aptuveni 200 tūkstoši no tām atrodas viņu noliktavā, tādēļ izsūtīšana notiks ātrāk – tajā pašā vai nākamajā darba dienā.. Pie grāmatas ir rakstīts aptuvenais piegādes laiks, tajā ir iekļautas arī izsūtīšanas dienas, tātad – kopējais piegādes laiks. Pieredze liecina, ka piegādes laiks Book Depository un Wordery grāmatu veikaliem ir teju vienāds, aptuveni 2 nedēļas. Dažkārt Book Depository grāmatas piegādā arī nedēļas laikā, tomēr šo gadu laikā arvien neesmu sapratis Latvijas Pasta ietekmi uz piegādes laiku. Wordery iepriekš ir darbojies kā grāmatu tirgotājs Ebay (attiecīgi var lasīt arī Wordery atsauksmes no Ebay klientiem), tomēr tagad ir nolēmuši paplašināt tirdzniecību un piedāvā grāmatas jaunizveidotā mājas lapā. Priecē, ka ir pieejama arī lapas mobilā versija – pielāgojas ekrāna platumam. Gan Book Depository, gan Wordery piedāvā apmaksāt pirkumu ar PayPal, tas ir Amazon trūkums. Bieži vaicā, ar ko un kā atšķiras Book Depository .com un .co.uk versijas – no klienta viedokļa var atšķirties ar grāmatu cenu un pieejamību (vai ir pārdošanā). Grāmatu izsūtīšanas kārtība abos veikalos ir vienāda, atliek vien salīdzināt cenas un izvēlēties labāko piedāvājumu. Jāatceras, ka pirms Ziemassvētkiem pasta piegādes kavējas visā pasaulē, tādēļ Ziemassvētku dāvanas (grāmatas, kalendārus, Moleskine piezīmju blokus utml.) iesaku iegādāties laicīgi, lai pagūtu piegādāt. Novembra beigas ir pēdējais laiks pasūtījumiem, ja vēlas būt pavisam droši par laicīgu piegādi.

Turkebab krīze: atskats

Ievada vietā – šo mazo rakstu-pārdomas uzrakstīju vairākas nedēļas iepriekš, šodien redzu paziņojumu, ka Turkebab tomēr piedalīsies Positivus festivālā – par to liecina paziņojums viņu Facebook lapā. Tagad droši var teikt, ka Turkebab būs Positivus arī šogad, ar interesi sekošu līdzi situācijai (sociālajos) medijos.

Pirms gada īsi pēc Turkebab nedienām Positivus blogā uzrakstīju rakstu “Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab“. Straujiem soļiem tuvojas mūzikas festivāls “Positivus”, vai Turkebab arī izmantos šo iespēju – pagaidām nezinu. Ja Turkebab vadība izlems piedalīties, tad to vērtēju kā lielu uzdrīkstēšanos – tā noteikti būtu milzīga pārbaude klientu lojalitātei, no otras puses – paredzu, ka tikai saslimušie šobrīd arvien saista Turkebab zīmolu ar Positivus notikumiem, pārējā sabiedrībā šis jau varētu būt aizmirsts. Cits jautājums, vai paši festivāla rīkotāji vēlēsies šogad jebkādā veidā turpināt iepriekšējā gada komunikācijas likstas. Ļoti iespējams, ka sociālo mediju lietotāji varētu aktīvi “noriet” uzņēmuma dalību festivālā, iespējams uzraujot vecas rētas un ieberot jaunu pudu sāls. Šobrīd, gadu pēc dižķibeles, varam teikt, ka Turkebab kopumā krīzi ir pārvarējis un turpina attīstīties

Turkebab pārstāvis pēdējā gada laikā vairākas reizes ir dalījies galvenajos secinājumos par krīzi sociālajos medijos, par gūto mācību, piemēram, Webradar.lv raksts. Tomēr Turkebab mājas lapas jaunumu sadaļā teju gadu nav publicēti jaunumi, tikai informācija par skandālu – ieteiktu gan ātrāk aizpildīt ar labiem jaunumiem un vecie lai paliek vēsturei. Atskatoties uz pēdējā gada aktivitātēm sociālajos medijos, ir redzams, ka Turkebab aktīvi darbojas, cilvēki iesaistās, ir vairāki (manā skatījumā) labi piemēri, par kuriem pastāstīšu citreiz, bet .. jau ārpus šī mazliet iestīvējušā bloga.

Ik pa laikam bloga statistikā redzu intereses uzplaiksnījumus, ka apmeklētāji no Google meklē tieši turkebab krīzes gadījumu, tas liecina, ka šis gadījums ir iegūlies Latvijas sociālo mediju vēsturē uz palikšanu. Atliek vien cerēt, ka šādi gadījumi neatkārtosies un Turkebab būs izdarījis secinājumus turpmākai krīzes komunikācijai.

Sociālo mediju monitorings – semināra prezentācija

Seminārā “Interneta un sociālā mārketinga stratēģija” dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:

Turkebab krīzes komunikācija

Mans Rimi klientu karte un Twitter

Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā “Sociālie mediji“. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv

Prezentācija “Sociālo mediju monitorings”