Iepriekš aplūkojām, kā izvērtēt Facebook “konkursiņu” lapas un kā nekļūt par spameri – par to iepriekšējā bloga rakstā. Facebook saturā nejauši ieklīdis paziņojums par atrastiem dokumentiem izveidoja krietnu iemeslu apskatīt vēl kādu problēmu (var to nodevēt par sociālu fenomenu): visbiežāk atrastu dokumentu publicēšana sociālajos medijos.

Kas notiek, ja “parasts” cilvēks atrod dokumentus, kur ir skaidri norādīts vārds, uzvārds, cita informācija? Cenšas sazināties ar īpašnieku vai vismaz nodot informāciju izdevējiestādei, kura var sazināties tālāk – visbiežāk tās ir dažādas apliecības, bankas kartes utm.

Diemžēl ko dara citi (neparastie cilvēki) – nofotogrāfē, ieliek sociālajos medijos, dokumenti izplatās pa pasauli, ieguļ dažādos meklētājos, arhīvos. Daži vismaz aizdomājas privātu informāciju kā personas kods “aizsmērēt”, bet arī tas nav pareizi.

Vaicāsiet piemēru – zemāk ir attēls, kas mani līdz galam piespieda uzrakstīt šīs rindas ar klusu saucienu – sāciet domāt! Šis sludinājums sasniedzis jau vairāk kā 3 600 (!) share, tā vietā lai diskrēti atrastu iespēju pateikt vajadzīgajam cilvēkam, kur atrodas dokumenti. Attēlu aizsmērēju, jo šis attēls jau ir guvis pietiekami lielu publicitāti. Varbūt pietiek publicēt kādu atrastu lietu, klāt pievienot fonam kādu reklāmu, web lapas adresi un sasniegšu lielas auditorijas ar šādu viral mārketinga pieeju : )

Diez vai cilvēks, kurš pazaudējis dokumentus, vēlēsies publiski redzēt dokumentus pilnā apmērā, bet ja nu tomēr… Labāk nopublicēšu nevis vienu karti, bet visu maka saturu vai tehniskās pases abas puses (piemērs zemāk).

Ko darīt, ja ir atrasti dokumenti?

Visvienkāršāk ir sazināties ar pašu īpašnieku sociālos medijos, atrast kopīgus draugus, izmantot Google (varbūt izdodas atrast tālruni vai e-pastu) vai sazināties ar PMLP, banku, CSDD, skolu utml. Ja vēlas publicēt informāciju, tad bez nevajadzīgiem vizuāliem materiāliem – katrs pats zinās, kā izskatās viņa dokumenti un citiem nav vajadzīgas to redzēt. Ja nu vienīgi ir atrasti dokumenti uz ļoti populāra vārda, piemēram, Jānis Kalniņš, tad izvērtējot un neredzot citu iespēju var publicēt. Bet ja dokumenti ir ar personas kodu, tad atkal ir iespējas uzzināt īpašnieku, savukārt publiski nosaukt dzimšanas gadu vai datumu, bet nepublicēt pilnu personas kodu.

Varētu likties, ka jā – dažiem cilvēkiem tas šķiet pieņemami, viņi vēl nav sapratuši, kādas sekas tas var radīt. Bet tomēr līdzīgi kā konkursiņu gadījumā – cilvēki brīžiem atslēdz kritisko domāšanu un tik sāk pārpublicēt. (Arvien esmu šokā par šo 3600+ share, kas lēnām turpina augt). Acīmredzot cilvēku vēlme izrādīties, “palīdzēt”, uzburt drāmu ir lielais dzinulis šādi rīkoties. Nedariet tā, dariet savādāk – palīdziet tā, lai tiešām palīdzētu. Nevis radīt jaunas problēmas, izpaužot privātos datus.

(visi augstāk izvietotie piemēri ir “aizķēpāti” no manas puses, lai neturpinātu šo dokumentu izplatību tālāk.)

Citi raksti par šo tēmu:

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri
Rakstā uzziniet, kādēļ dalīšanās ar “konkursu” lapām neatnesīs cerēto veiksmi un kādēļ šādā veidā jūs veicināt krāpnieku aktivitātes. Izlasiet paši un iesakiet draugiem, lai tie neuzķeras un nekļūst par nevēlama satura izplatītājiem.