Negribas dikti aizrauties ar dažādu materiālu un prezentāciju pārpublicēšanu, tomēr retu reizi var un vajag. Šodien ir tas brīdis, kad vēlētos padalīties ar dažādām atziņām, kuras prezentācijas veidā izklāsta Christian Heilmann. Prezentācija ir vērojama zemāk. Teju nekā jauna, tomēr ir viena lieta, kura ir būtiska – daudzas lietas mēs zinām, domājam, plānojam, bet tiklīdz rokas aizsniedzas līdz darīšanai – tā cauri ir. Tas viss kaut kā aizmirstās, kļūst nesvarīgs un tikai brīdī, kad notiek reāls darbs un uzturēšana, tad gan kost pirkstos netiek spēki taupīti.

| Skatīt prezentāciju

Šodien sākās lielās Maija brīvdienas, vaļīgāks laiks, tomēr darba pilnas rokas, tādēļ arī pieraksti mazliet pamesti novārtā, tomēr drīzumā ceru izklāstīt pēdējo nedēļu laikā iegūto pieredzi. Jau kļūst ierasts, ka brīvdienās, kurās nav jāuzņem ciemiņi vai pašam jābrauc ciemos, varu pieķerties arīdzan bloga sakārtošanai. Pirms dienām ievēroju, ka WordPress laidis klajā 2.5.1 uzlabojumu. Šodien nolēmu izmantot jauno automātiskās atjaunošanas spraudni, lai pārliecinātos, cik labi viņš ar šo grūto uzdevumu tiks galā. Rezultātā nepievīla un blogs sāka skriet vēl sparīgāk.

Līdz ar pavasara atnākšanu, ābeļu ziedēšanu un silto laiku atmodušies arī spameri un biežāk nākas iemest aci administrācijas formā un nobanot kādu IP adresīti vai vienkārši padzēst ievietotās atsauces. Pavisam atslēgt atsauces negribas, tomēr izskatās, ka dažviet to nāksies darīt.

Nobeidzot šo īso ierakstu, vien teikšu: Sveiciens visiem Darba svētkos! No vienas puses pat ir žēl, ka vairs nav vajadzības doties demonstrācijās, vismaz kaut kāda socializēšanās un iziešana ārpus mājas kopā ar kaimiņiem un draugiem, izbēgot no izvairīgām atbildēm, ka nekādi nu nesanāk satikties.

Ikdienā izvairos rakstīt par politiskām un sociālām tēmām, tomēr šoreiz aizķēra vakardienas notikumi par Gudeles “zemeņu kūku” un tālāko notikumu secību. Pēdējais piliens šim rakstam bija šodien Latvijas radio intervija (Tvnet pieejams raksts) ar Zatleru, kurā prezidents izteica Gudelei ieteikumu “stingri apdomāt demisijas iespēju” (lai kurš to būtu teicis – es par “pateicībām”). Rodas sajūta, ka Latvijas valstsvīri cenšas radīt iespaidu, ka augstā godā tiek turēts politiskās ētikas jautājums, cenšoties noturēt Zviedrijas līmeni. Šajā Skandināvijas valstī ministrs demisionē tiklīdz pār viņu krīt kāda šaubu ēna. Tas ir labs mērķis, uz kuru tiekties, bet vai šoreiz ministres demisija būtu labākais gājiens? Šaubos gan.

Izvērtējot pēdējo gadu notikumus, bieži vien ziņās uzvirmo informācija un satraucoši fakti par daudzu amatpersonu nelikumībām un citu kaitniecisku rīcību, diemžēl visbiežāk tas ir tādā parunāšanas līmenī. Bet šeit ir izdevies teju pie rokas noķert un no tā uztaisīt lielu stāstu, sensāciju – tad nu Gudele kļuvusi par grēkāzi. Tikai apbrīnojama ir žurnālistu spēja izrakt tik vecus notikumus. Bet personīgi uzskatu, ka ministre rīkojās pareizi, ka atmaksāja šo summu nekavējoties, pauda nožēlu, izskaidroja situāciju. Neattaisnoju pilnībā sekretariātā notikušo, tomēr ir jābūt reāliem un tūlītējas atlaišanas, bargākie sodi šajā gadījumā nebūs pareizākie soļi – nav mums Latvijā tik daudz atbilstošu darbinieku, lai atlaistu darbiniekus pa labi un pa kreisi. Nekļūdās tas, kas neko nedara. Lai citiem šis kalpo par piemēru, tomēr ministrei ir jāpaliek amatā un jāturpina iesāktais. Nelikās pārāk ētiska arī žurnālistu rīcība, kura šo iekšējo iestādes Gudeles e-pastu tik izteiksmīgi lasīja ziņu sižetos. Valsts iestāde un atklātība, tomēr man tas likās kā dzeltenās preses vērti citāti.

Rakstot šīs rindas, uzzināju pēdējos jaunumus, ka Godmanis nav pieņēmis Gudeles demisiju. Manā skatījumā tas ir labākais ceļš, kuru pašlaik iet. Šis gadījums ir rūpīgi jāizvērtē un jāņem vērā, tomēr rīcībai ir jābūt tādai, lai netiktu traucēts sekretariāta darbs un turpinātu iesākto, strauji nemainot ne virzienu, ne tempu. Ar to mēs vienkārši nedrīkstam riskēt.

Papildināts: Juris Kaža ir uzrakstījis līdzīgu rakstu par Gudeles ne-demisiju. Šajā rakstā ir vairāki spilgti piemēri par Zviedrijas pieredzi, kuru vispārīgi pieminēju raksta sākumā. Acīmredzot neesmu vienīgais, kas velk paralēles šim gadījumam ar Zviedrijas politikas vidi.