Category Archives: Internet komunikācija

WordPress automātiska atjaunošana (spraudnis)

Mūžam jauns WordPressJaunais WordPress 2.5 iznāca jau pirms kāda laika un domāju, ka nav neviena blogu autora, kurš šo ziņu nebūtu pamanījis. Tā nu es arī šo faktu liku aiz auss, bet visu laiku atliku atjaunošanu, jo sarunā ar Taustiņklabekli noskaidroju, ka jaunajā versijā ir daži uzlabojumi un daži trūkumi arīdzan. Turklāt nekad iepriekš nebija nācies atjaunot WP, nejutu arī īpašu vajadzību. Līdz šodien nejauši atradu jaunu WordPress spraudni, kurš mani pamudināja spert šo soli: WordPress Automatic upgrade.

WordPress Automatic Upgrade allows a user to automatically upgrade the wordpress installation to the latest one provided by wordpress.org using the 5 steps provided in the wordpress upgrade instructions.

Uzliku jauno spraudni un aptuveni 5 minūtēs pārgāju no WP versijas 2.3.3 uz jaunāko 2.5 versiju, pie reizes arī saglabāju automātiski izveidotās rezerves kopijas. Arī pašam veicot daudz laika šī atjaunošana neaizņemtu, tomēr tas ir patīkams sīkums, šo procesu automatizēt. Iepriekš palasīju atsauksmes un tās vēstīja par atbilstošu spraudņa darbību. Vajadzīgie spraudņi pēc uzlabošanas ir jāpieslēdz atpakaļ pašam. Viens ir skaidrs – izmantošu šo spraudni arī turpmāk WP saimniecības atjaunošanai.

Tagad vien atliek iepazīties ar jauno WP2.5 un veidot pašam savu viedokli. Jau šī raksta veidošanas brīdī novēroju dažādus uzlabojumus, izmaiņas kopējā saskarnē, kas pašlaik ir vēl nepierasti, bet visam savs laiks. Ceru, ka administrācijas panelis tik radikāli 2.6 versijā atkal nemainīsies.

Diena.lv: auditorijas iesaistes lietderība

Diena.lv logoPaturpinot Diena.lv izveides tēmu, vakar pārdomāju radušos situāciju, uzdevu sev jautājumu – vai blogos rakstītais par Diena.lv tiek ņemts vērā un vai ir kāda praktiska nozīme izvērtēt šo jauno projektu?

Katrai mājas lapai ir noteiktas mērķauditorijas, kurai tā ir paredzēta un ar kurām mājas lapas izveidotājs cenšas komunicēt. Diena.lv veidotāji iespējams neņēma vērā (IT) blogeru auditoriju, kuru interesē arī jaunās mājas lapas tehniskās puses izvērtēšana: dizains, lietojamība, tehniskā darbība utml. Blogeri ir kā viedokļu līderi, vismaz Internet vidē noteikti. Viņi ietekmē Internet auditorijas attieksmi un uzskatus par jauno mājas lapu, analizē to, izsaka savus atzinumus. Būtu daudz vērtīgāk, ja nepilnības, kuras ir piefiksētas paziņotu izstrādātājiem, nevis publicētu savā blogā. Jau iepriekš rakstīju par to, ka citi Latvijas blogeri pauda savu viedokli par jauno Diena.lv un šo rakstu komentāros bieži ir redzami komentāri, vērtīgi atzinumi, novērtējumi – tas viss ir izmētāts pa citiem blogiem un kā komentāri arī Diena.lv rakstā “Laipni lūdzu portālā “Diena”“.

[ad name=”post-hotel”]

Ikviens, kurš strādā web izstrādē zinās teikt, cik grūti ir veikt pilnīgu testēšanu – dažādie pārlūki, pārlūkprogrammas, izšķirtspējas, versijas, to visu iztestēt pašiem ir grūti. Tad rodas jautājums: vai Diena varētu uzklausīt blogerus un citus tehniskos speciālistus, kuriem ir vērtīgs viedoklis, ieteikumi par mājas lapu, izmantojot šo ekspertu atzinumus? Tam atliktu vien izveidot atsevišķu e-pastu vai kontaktformu, kurā varētu šo vērtīgo informāciju nosūtīt un saņemt arī kādu atbildi. Šāda stratēģija samazinātu neapmierināto skaitu, ja skaidri pateiktu, ka Diena.lv nav pilnībā gatava un gaidam atsauksmes, ierosinājumus utml. Gadījums ar sākumā neesošo RSS radīja tiešām mazliet negatīvu jautājumu – vai tad RSS nebūs? Tas izskanēja arī vairākos komentāros publicēšanas dienā. Diena.lv ir sevi pozicionējusi kā resursu, kurā lielu daļu no satura veido arī paši lietotāji, varbūt būtu vērtīgi uzklausīt lietotājus arī tehniskās puses uzlabošanā? Šis gadījums man lika izvērtēt iespējamo komunikācijas stratēģiju jaunu projektu publicēšanā, tomēr, tā kā šīs vēl ir tikai zaļas domas, tad tās prasīs savu laiku pārdomāt un apdomāt.

P.s. Neviena Latvijas bloga raksta komentāros neesmu redzējis komentāru no Diena.lv puses, ka kāds no šiem ierakstiem būtu tapis lasīts un ņemts vērā, tādēļ šaubos par Papuass teikto: “Iekomentēšu šeit, gan jau kāds no diena.lv lasīs“, bet varbūt viņi to dara klusi un nemanāmi.

Firefox: labs, labāks, vislabākais

Firefox logoKatram no mums ir savi tuvie Firefox paplašinājumi (extensions). Nolēmu apkopot vienā mapē un sarakstā sev tik ļoti noderīgos paplašinājumus, lai, migrējot no viena datora uz otru, neko nepazaudētu. Paplašinājumu kārtība nav noteiktā sarakstā:

MeasureIt – ekrāna metra mērs, kurš ļauj veikt pikseļmērījumus bez ierastā lineāla vai citiem ārprātiem. Dizaina izstrādē būtiska lieta.

ScreenGrab! – laikam šo vajadzētu likt augšgalā kā labāko: super ērts mājas lapas ekrānšāviņu (screenshot) veidotājs. Tā galvenais arguments ir iespēja “nofotogrāfēt” mājas lapu visā garumā, nevis tikai redzamo daļu.

FireBug – katram, kurš strādā ar Internet izstrādi, vajadzētu būt un aktīvi izmantot. Šeit to iespēju ir tieši tik daudz, ka nevaru visu aprakstīt. Kā noderīgāko izmantoju iespējas rediģēt CSS, lokāli redzot izmaiņas, un mājas lapas failu ielādes attēlojums (secība un ātrums).

Web developer toolbar – vēl plašāku web izstrādes funkciju spektru nodrošina šis paplašinājums. Šis ir pirmais no plašā klāsta, kuru sāku izmantot un izmantoju reizumis arvien. Katrs atjauninājums liecina par to, ka būs jauna un kārtējo reizi pārsteidzoša funkcionalitāte – dažādi sīkumi, bet var ievērojami atvieglot ikdienas soli.

Draugiem.lv automātiskā autorizācija – manā klāstā vienīgais Latvijā ražotais paplašinājums. Sīkums, bet patīkams – pats automātiski veic lietotāja autorizāciju.

FireFTP – FTP klients neatejot no kases, tfu, no Firefox. Ļoti ērti, ka varu vajadzības gadījumā ātri pieslēgties pie servera no pārlūkprogrammas, nevajag iekurbulēt veco LeechFTP. Nav paredzēts lielām slodzēm, tomēr gana jaudīgs un piemērots.

IE Tabs – slikta tā lapa, kura nedarbojas ar Firefox, tomēr tādas lapas ik pa laikam gadās. Tad talkā nāk šis jaukais paplašinājums, kas ļauj ērti uzslēgt IE režīmu.

Sage – bez RSS šodien kā bez rokām, tādēļ arī lai šīs daudzās informācijas plūsmas sariktētu vienuviet, izmantoju Sage paplašinājumu. Esmu mēģinājis vēl dažus variantus (piemēram, izmantot Outlook 2007 iebūvēto RSS lasītāju – atmetu pēc vienas dienas), tomēr arvien esmu palicis pie šī pirmā, tādēļ arī šī draudzība turpināsies.

Varu teikt tikai vienu, ka Firefox vairāk kā ievērojami ir uzlabojis manu Internet izmantošanas pieredzi. Ja kāds vēlas padalīties ar pieredzi un ieteikt šo sarakstu papildināt ar ko līdzīgu – lūgtum komentāros.

RSS kā standarts?! Vērtēju jauno Diena.lv

RSS iconValsts un pašvaldību mājas lapu izstrādi nosaka Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā“. Šie noteikumi manā skatījumā jau to publicēšanas brīdī bija mazliet novecojuši, tomēr viena būtiska lieta, kuru vēlētos šajos noteikumos redzēt ir obligāta RSS barotnes prasība. Šis valsts iestāžu standarts nodrošinātu aktīvāku informācijas pieejamību mājas lapu lietotājiem un arī savstarpējo informācijas apmaiņu starp mājas lapām, piemēram, Labklājības ministrija vienuviet varētu apkopot ziņas no tās institūcijām. Gribētos, lai arī valsts iestādēm ir modernas un standartiem atbilstošas mājas lapas, nevis ieviest to brīdī, kad jau ir par vēlu.

Diena.lv logoLīdzās RSS jautājumam atcerējos faktu, ka nesen atklātā jaunā Diena.lv daudzviet tika kritizēta par to, ka nav pieejams RSS, tomēr acīmredzot pašā sākumā viņiem bija svarīgākas lietas, ar ko tikt galā. Pašlaik ir publicētas un pieejamas daudz RSS barotnes: Bizness, Tautas balss u.c. Šobrīd norāde par to ir tikai acīgākajiem: pie pārlūkprogrammas adreses, varbūt arvien tas tiek testēts. Gribot negribot līdz ar RSS apskatu, nākas iedziļināties mazliet arī jaunajā Diena.lv. No pieredzes zinu, ka lielu projektu izstrāde un vadība ir smags darbs. Portāla izstrādātāji ir pelnījuši tikai labus vārdus par ieguldīto darbu un arī rezultāts manā skatījumā ir labs, tomēr ir dažas lietas, kuras vēlētos izcelt.

Klaiņojot pa Diena.lv, neizdevās atrast visus blogus vienkopus, tie ir paslēpti tagad zem sadaļām – varbūt nespēju atrast, bet kaut kur ir? Otrs ‘pārsteigums’ bija no galvenās navigācijas sadaļas TirgusDiena tiku aizmests uz pilnīgi citu mājas lapu, tomēr tai pašā logā, nekādas norādes par to, kā tikt atpakaļ uz Diena portālu. Nekas cits neatliek – poga Back. Man kā lietotājam ļoti nepatīk, ja no navigācijas izvēlnes piepeši ir brīnumi kā šis. It kā sīkums, bet šādas lietas mēdz sakrāties.

Par satura blokiem “Vērtētākie komentāri” un “Pēdējās lietotāju aktivitātes”: būtu interesanti redzēt statistiku, cik daudz cilvēki to izmanto, jo šie komentāri ir bez norādēm par rakstu (bez konteksta), tādēļ lielā mērā tā ir kā laimes spēle. Komentāru saites gan ved uz pašu rakstu, nevis uz pašu komentāru – tas mazliet savādi, jo tad vajadzīgais komentārs man pašam ir jāmeklē. Daudzviet komentārs it kā ir pievienots, rādās pie virsraksta komentāru skaits, tomēr pašus komentārus apskatīt neizdodas – varbūt notiek šo komentāru pārbaude? Vienlaikus pie Pēdējām lietotāju aktivitātēm tas parādās – mulsina.

Dikti netīk raksta lapas noformējums: bilde ir pa pusekrānu, aizsedzot ziņas virsrakstu. Pēdējais ir nākamais kritikas upuris – tas ir boldā un daudz par lielu. Šeit ieteiktu izvēlēties piemērotāku fontu par Tahoma – izmēģinām pielietot Arial vai Georgia failu un rezultātā redzam acij daudz tīkamāku tekstu, nevis masīvu melnas krāsas bloku. Raksta satura daļā labajā pusē redzams balts tukšums – nav skaidrs, kas tur bija paredzēts.

Mazliet tehnisks novērojums: Diena.lv mājas lapas ielāde (veroties ar FireBug) gan sākumlapās, gan iekšlapās ir aptuveni 50-58 sekundes. Ieteiktu mājas lapas izstrādātājiem pavērot šo faktu, jo daudzās statistikas sistēmas un ārējo resursu ielādes traucē normāli ielādēt lapas pamatsaturu. Tur noteikti ir darbs pie ielādes optimizācijas.

Daudzi autori (CooLynX, Uldis Zariņš, Maksims Berjoza, Arturs Mednis) jau paspējuši izteikt viedokli un piezīmes par jauno Diena.lv, neplānoti arī es mazliet ‘paķidāju’ (šķiet, ka šis vārds ieies folklorā tieši uz mājas lapu un blogu izvērtēšanu) šo resursu. Vienlaikus varu teikt, ka Diena.lv iet uz šo jauno Internet modeli – lietotāju/apmeklētāju veidots saturs līdzās žurnālistu saturam. Vismaz šo modeli viņi aktīvi cenšas veidot ar reklāmas kampaņas palīdzību – jāatzīst, ka vismaz manā redzējumā, viņi ir pirmie, kas šādu lietotāju iesaisti satura veidošanā reklamē tik plaši.

Dzīvosim un redzēsim, kā attīstīsies projekts, tomēr viens ir skaidrs – neviena cita nozare neattīstās tik strauji kā Internet mediji un Internet tehnoloģijas kopumā. Baisi, ne tā?

Tehnoloģiskā nākotne – vai nav par strauju?

Rīgas Stradiņa universitātē vēl nesen (pirms lielās Web2.0 ēras sākuma) studēju komunikācijas zinātni un studiju laikā daudz analizējām jauno mediju attīstību, informācijas sabiedrības veidošanos, tehnoloģiju nozīmi komunikācijā. Tai laikā mēs vēl tikai aplūkojām sociālo tīklu teorijas, kuras dažādi komunikācijas speciālisti prognozē – šodien par to var pārliecināties dzīvē, lūkojoties uz straujo Internet attīstību Latvijā un pasaulē. Ļoti interesanti ir salīdzināt Ļeva Manoviča grāmatā “Jauno mediju valoda” pausto viedokli un prognozes ar esošo realitāti. Atkal pārlasot šo grāmatu, radās dažas filosofiskas pārdomas par tehnoloģiju attīstību – kur esam un kurp dodamies.

Realitāte un tās perspektīvas mani brīžiem biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi gan 60.gados, gan arī jaunāki darbi, Azimova daiļrade (trīs robotu likumi) un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, AOL, Skype (redzējām, kas notiek, ja Skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? Nāksies atgriezties pagātnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne – kibernētika. Lai arī mums ikdienā vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas.

Atceros kādreiz brokastu avīzē lasītu rakstu par robotizētu lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? Varbūt inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt, integrēt, padarīt efektīvāku, lai visi iesaistītie saprastu (vienota semantika) – gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Ja intelektu varētu uzskatīt par vienu veselu, tad, laikam ejot, šis cilvēka un tehnloģiju līdzsvara sadalījums par labu tehnoloģijām tikai pieaugs. Teju visu cilvēka vietā dara mašīna. Konkrēts piemērs iz dzīves – cik gan vairs atceramies tālruņa numurus? Kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Šādus ieradumus arī lielā mērā veicina lietojamība! Mazliet absurdi, bet paskatīsimies no šīs puses – tehnoloģijas kļūst pārāk vienkāršas, tās neliek domāt – ne vienmēr tas ir labi, ne vienmēr tas ir slikti. Cilvēks pēc dabas ir slinks un slinkums dzen uz priekšu progresu. Tomēr veidojas sava veida atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, izsaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem – kas gan viņu rada? Komunikācijas un saziņas iespējas? Vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN – “Be the first to know”. Viņu sauklis skan tieši šādi. (Nemaz nerunāšu par komentētājiem, kuri ir teju visur un pie katra lielāka raksta, kur priecāsies par iespēju atzīmēties kā pirmais komentētājs.) Protams, kapitālisms mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija – tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi gan tā? Atbilde izpaliks.

Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? Tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās, plūst ātrāk. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde – vēstules kļūst arvien retākas, jo ir dārgāk, ilgāk, vairāk darba jāiegulda. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri – nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?

Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem noskatīties un padomāt. RFID – radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu – nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.

Nobeigumā varētu vēl skaļi nokliegties, ka tehnoloģijas pārņems pasauli, nospiedīs cilvēku uz ceļiem. Nebūt nē – tas nav šī raksta mērķis. Mēs bieži runājam par to, ka ir naivi cilvēki, bez kritiskas domāšanas, ar kuriem viegli manipulēt mārketinga laukā, tomēr vienlaikus arī tehnoloģijas var pārlieku ieplūst ikdienas dzīvē – brīžos, kad mēs tām ļaujamies pārāk daudz, vajag mazliet atkāpties un apdomāties. Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāattīsta zināšanas, lai tas vienmēr būt gudrāks par mašīnu, jo daba ir apveltījusi mūs ar tādu procesoru, kādu vēl ilgi, ilgi neviena tehnoloģija nespēs sagatavot, tikai jāspēj izmantot sniegtā iespēja.

Flashmob Centrālstacijā? Ar panākumiem!

Pagājušās nedēļas piektdienas Centrālstaciju piepeši piepildīja milzīgs cilvēku pūlis, kuri piedalījās iepriekš skaļi sludinātajā flashmob akcijā (Tribīne.lv raksti: foto un video.) Par to atsauksmes lielākoties ir negatīvas, piemēram, raksts “FLASHMOB 29.02 izgāšanās” vai LNT ziņas: Kas noticis Rīgas Centrālajā stacijā? Flashmoberiem kā sociālai kustībai ir vēl daudz darba, lai noinformētu jauniešus par šo kustību. Bieži uzdod jautājumu, kādēļ to visu darīt? Katram ir savi mērķi, bet vienlaikus tā ir iespēja izjust interesantas sajūtas, satikt jaunus cilvēkus, kuri bieži ir noguruši no virtuālās komunikācijas un kopienām utml. Visvairāk kaitina cilvēki, kuri ir spējīgi tikai visu nolikt un kritizēt, pašiem neko nedarot.Pašos pamatos akciju varētu uzskatīt par neizdevušos, tomēr jebkura pieredze ir laba pieredze un no tās ir jāmācās, kā rīkoties labāk turpmāk. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz šīs akcijas ieguvumiem ilgtermiņā.

Mani visvairāk priecē tieši lielā mediju uzmanība šim sociālajam fenomenam, īpaši vēlētos izcelt laikraksta “Diena” rakstu “Un pēkšņi uzradās pūlis”, kurš arvien ir lasāms diena.lv. Tajā visspilgtāk parādās šīs akcijas ieguvums – tajā ne tikai strupi aprakstīta konkrētā akcija, bet visas lapaspuses apjomā izklāstīts daudz sīkāk par šo sociālo fenomenu kopumā. Par to mana atzinība žurnālistei Līgai Rozentālei.

No cita skatu punkta paraugoties, varam redzēt, cik tomēr ir vienkārši tikt masu mediju uzmanības centrā (hello agenda-setting :). Prātā nāk arī piemērs ar pāris īsziņām, kurās tika izplatītas baumas par lata devalvāciju – tas ieguva plašu rezonansi sabiedrībā (tiesa, tur burbuli uzpūta fakts, ka viena sms tiešā veidā trāpīja Kalvīša biroja darbiniecei, kura paātrināja šo lavīnu). Kā lai nepiekrīt, ka tehnoloģijas radījušas ne tikai Web 2.0. bet arī Life 2.0, kurā katrs var būt satura veidotājs. Flasmobs (jeb piepeši pūlis) savukārt arī ir sava veida komunikācijas forma: tas var būt gan protests, gan mākslinieciska perfomance, gan arī dažādas citas izpausmes.

Protams, ka turpmākie flash mob’i veidosies slēgtākā cilvēku lokā, tomēr pēc šī pasākuma publicitātes daudzi cilvēki uzzinās, kas gan tas īsti ir un atradīs savu flashmoba grupu, kurā darboties, tādēļ vien uzskatu šo pasākumu par izdevušos. Pats gan diemžēl nokavēju pašu sākumu flashmob’am, tomēr mani pārsteidza lielais cilvēku skaits, kurš šādā veidā tika piesaistīts.

Papildināts: šodien ir publicēts vēl kāds raksts par flashmob: Kas īsti ir flashmob?

NYTimes.com multimediju saturs

Internets ir interaktīva vide. Tam piekritīs ikviens, kurš kādu laiku strādājis ar internetu. Kādreiz ierobežotais datu pārraides ātrums lielā mērā ietekmēja lapu ielādes ātrumu un smagu grafiku ievietošana skaitījās sliktais tonis. Laiki mainās un labi, ka tā! Mūsdienās internet lapas var kļūt par saistošu veidu, kā nodot auditorijai informāciju. Kā vienu no piemēriem, kurš mani pēdējā laikā ir pārsteidzis ir New York Times veidotais prezentācijas – reportāžas formāts par dažādiem notikumiem. Šis saturs ir atrodams New York Times multimediju sadaļā. It kā tradicionālais video ir pārveidots par secīgu attēlu parādīšanu un audio komentāru, vienlaikus sniedzot ērtu funkcionālu navigāciju un pilnu multimedija vadību. Pārliecina pārdomātais izpildījums, kas ir nemanāmās detaļās kopā sapludināts, izveidojot lielisku multimediju platformu un arī saturs ir saistošs.

Vienlaikus kā vienu no pēdējām prezentācijām ieteiktu apskatīt šo: Fotogrāfiju žurnāls par bēgļu krīzi Čadā. Fotogrāfijas – mirkļa sastingums, kas atspoguļojas attēlā. Laikam nogurums no kustīgām bildēm rada tik lielu pievilkšanās spēku tieši foto materiālam. Mana pirmā NY Times prezentācija bija par Kosovas jautājumu. Tas bija āķis, lai apskatītu arī citas prezentācijas.

Papildus vēlētos izcelt arī NYTimes interaktīvos multimediju risinājumus, kuri ir ļoti dažādi un izceļas ar savu radošo pieeju pasniegt informāciju. Tikai daži no šiem:

Turpināšu arī es vērot viņas un iesaku citiem paplašināt redzes loku, jo tā ir iespēja redzēt arī ko vairāk par ierasto TV kasti un Latvijas ziņām.