Category Archives: Projektu vadība

Analītiķu vakariņas – profesionāļiem un ne tikai

Analītiķu vakariņas IIBA LatvijaPar “Analītiķu vakariņām” biju dzirdējis, tomēr līdz šim nebija sanācis piedalīties līdz brīdim, kad mani pašu uzaicināja piedalīties un veidot prezentāciju par tēmu “Lietojamība”. Šīs vakariņas rīko Starptautiskais biznesa analīzes institūta (IIBA) Latvijas nodaļa reizi mēnesī. Organizācijas mājas lapā ir atrodama papildus informācija par Analītiķu vakariņām, iepriekšējo vakariņu tēmas, fotogalerijas, kā arī prezentācijas un video. Vakariņam ir neliela dalības maksa 3 Ls (ietilpst vīna glāze) fiziskām personām un 8 Ls juridiskām personām, iepriekš ir jāpiesakās.
Continue reading

Konference „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”

Šis ieraksts ir tapis kā papildinājums konferences „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv” prezentācijai. Zemāk ir izvietotas noderīgas saites, uz informāciju, kura ir pieminēta prezentācijas laikā. Vēlāk arī prezentācija būs pieejama lejupielādei.

Papildināts: konferences prezentācija (PDF):  “Ārvalstu labā prakse un ieguvumi optimizējot valsts pārvaldes mājaslapas”

Mājas lapu izstrādes vadlīnijas

Ministru kabineta noteikumi nr. 171 Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā

Zviedrija: http://www.eutveckling.se/sidor/english/

Lielbritānija: http://coi.gov.uk/guidance.php?page=188

Somija: PDF dokuments

ASV: http://www.howto.gov/

Kanāda: http://www.tbs-sct.gc.ca/clf2-nsi2/clfs-nnsi/clfs-nnsi-2-eng.asp

Īrija: http://accessit.nda.ie/useandapply/ict/webaccessibilitytechniques

Jaunzēlande: http://www.webstandards.govt.nz/web-guides/

Francijas vadlīnijas: http://www.accessiweb.org/fr/Label_Accessibilite/ (franču valodā)

Vienots mājas lapu dizains

Islandes valdība http://www.government.is/

Zviedrijas valdība http://www.sweden.gov.se/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Vienota satura vadības sistēma

Open Public projekts – Drupal satura vadības platforma valsts iestādēm
http://openpublicapp.com/
OpenPublic is an open source content management system based on Drupal and tailored for building websites for government.

Papildus informācija un video prezentācija par OpenPublic: http://chicago2011.drupal.org/sessions/introducing-openpublic-government-drupal-distribution

Valsts iestāžu mājas lapas visā pasaulē, kurās tiek tiek izmantota Drupal satura vadības sistēma http://groups.drupal.org/node/19885

Lai arī pašam saskare ar Drupal satura vadības sistēmu ir bijusi gana maza, domāju, ka Drupa.lv mājas lapas uzturētājiem un šīs SVS entuziastiem Latvijā varētu būt interesanti papildināt šīs rindas ar savu komentāru.

Bezmaksas biznesa procesu modelēšanas rīks ARIS Express

[singlepic id=100 w=320 h=240 float=right] Pēdējo gadu laikā esmu izmēģinājis dažādas biznesa procesu modelēšanas programmas, nosaukšu tikai dažas, ar kurām ir mēģināts strādāt – Latvijā studentu aprindās plaši zināmais Grade, TIBCO Community version, Eclipse bāzētus rīkus. Ilgstoši neesmu atradis savu favorītu, ar kuru varētu stabili strādāt – šobrīd esmu atradis vienu risinājumu, kuru aktīvi cenšos izmantot un apgūt, lai iespējami labi izmantotu.

Līdz ar biznesa procesu vadības konsultāciju uzņēmuma DigitalMind aktivitātēm internetā (vebināri un twitter @DigitalMind_lv), pamanīju, ka viņu pārstāvētā kompānija IDS Scheer piedāvā jaunu bezmaksas programmu Aris Express, kas ir lielā ARIS mazais brālītis. Par šo tēmu DigitalMind rīkoja arī websemināru jeb vebināru, tā video ierakstu ir iespējams noskatīties DigitalMind mājas lapā sadaļā Vebināri. (Par vebināriem rakstīju iepriekš, toreiz arī saistībā ar DigitalMind) Vebināra ieraksta priekšrocības ir iespēja to noskatīties sev izvēlētā laikā, ieturēt pauzi brīžos, kad pašam gribās izmēģināt programmu darbībā.  Konkrētā prezentācija sniedz īsu, kodolīgu ieskatu programmas iespējās, protams, ka katram lietotājam šīs vajadzības atšķirās un arī pieredze ar līdzīgām programmām ir dažāda, tādēļ vislabāk uzreiz arī pašiem uzinstalēt un, vebināra skatoties, pašiem uzreiz mēģināt līdzi.

Continue reading

Diena.lv: auditorijas iesaistes lietderība

Diena.lv logoPaturpinot Diena.lv izveides tēmu, vakar pārdomāju radušos situāciju, uzdevu sev jautājumu – vai blogos rakstītais par Diena.lv tiek ņemts vērā un vai ir kāda praktiska nozīme izvērtēt šo jauno projektu?

Katrai mājas lapai ir noteiktas mērķauditorijas, kurai tā ir paredzēta un ar kurām mājas lapas izveidotājs cenšas komunicēt. Diena.lv veidotāji iespējams neņēma vērā (IT) blogeru auditoriju, kuru interesē arī jaunās mājas lapas tehniskās puses izvērtēšana: dizains, lietojamība, tehniskā darbība utml. Blogeri ir kā viedokļu līderi, vismaz Internet vidē noteikti. Viņi ietekmē Internet auditorijas attieksmi un uzskatus par jauno mājas lapu, analizē to, izsaka savus atzinumus. Būtu daudz vērtīgāk, ja nepilnības, kuras ir piefiksētas paziņotu izstrādātājiem, nevis publicētu savā blogā. Jau iepriekš rakstīju par to, ka citi Latvijas blogeri pauda savu viedokli par jauno Diena.lv un šo rakstu komentāros bieži ir redzami komentāri, vērtīgi atzinumi, novērtējumi – tas viss ir izmētāts pa citiem blogiem un kā komentāri arī Diena.lv rakstā “Laipni lūdzu portālā “Diena”“.

[ad name=”post-hotel”]

Ikviens, kurš strādā web izstrādē zinās teikt, cik grūti ir veikt pilnīgu testēšanu – dažādie pārlūki, pārlūkprogrammas, izšķirtspējas, versijas, to visu iztestēt pašiem ir grūti. Tad rodas jautājums: vai Diena varētu uzklausīt blogerus un citus tehniskos speciālistus, kuriem ir vērtīgs viedoklis, ieteikumi par mājas lapu, izmantojot šo ekspertu atzinumus? Tam atliktu vien izveidot atsevišķu e-pastu vai kontaktformu, kurā varētu šo vērtīgo informāciju nosūtīt un saņemt arī kādu atbildi. Šāda stratēģija samazinātu neapmierināto skaitu, ja skaidri pateiktu, ka Diena.lv nav pilnībā gatava un gaidam atsauksmes, ierosinājumus utml. Gadījums ar sākumā neesošo RSS radīja tiešām mazliet negatīvu jautājumu – vai tad RSS nebūs? Tas izskanēja arī vairākos komentāros publicēšanas dienā. Diena.lv ir sevi pozicionējusi kā resursu, kurā lielu daļu no satura veido arī paši lietotāji, varbūt būtu vērtīgi uzklausīt lietotājus arī tehniskās puses uzlabošanā? Šis gadījums man lika izvērtēt iespējamo komunikācijas stratēģiju jaunu projektu publicēšanā, tomēr, tā kā šīs vēl ir tikai zaļas domas, tad tās prasīs savu laiku pārdomāt un apdomāt.

P.s. Neviena Latvijas bloga raksta komentāros neesmu redzējis komentāru no Diena.lv puses, ka kāds no šiem ierakstiem būtu tapis lasīts un ņemts vērā, tādēļ šaubos par Papuass teikto: “Iekomentēšu šeit, gan jau kāds no diena.lv lasīs“, bet varbūt viņi to dara klusi un nemanāmi.

Lietojamības body of knowledge (BoK)

Zināšanas rodas kopīgā darbā“Body of knowledge” (BoK) grāmatas ir kļuvušas par nozares profesionāļu labās prakses un pieredzes apkopojumu. Katrai no šīm grāmatām ir savs avots un tos neizdod viena izdevniecība, tā nav grāmatu sērija, bet gan drīzāk informācijas avots, kuru varētu nodēvēt par nozares zināšanu enciklopēdiju. Parasti šādas grāmatas sagatavo nozares profesionāļu asociācijas vai institūti, BoK izveidē aktīvi piedalās arī paši profesionāļi. Līdz šim ir nācies strādāt ar Project management body of knowledge un Business Analysis Body of knowledge grāmatām. Līdzīgu praktisko nozares zināšanu apkopojumu veido arī lietojamības (usability) profesionāļi. Topošās zināšanu krātuves mājas lapa http://www.usabilitybok.org/ īsumā vēsta par šo ieceri:

The Usability Body of Knowledge project is dedicated to creating a living reference that represents the collective knowledge of the usability profession. Such a collection of knowledge for the usability profession will necessarily be broad and inclusive in scope, because our profession is inherently multidisciplinary and draws on a wide range of other practices.

Šīs mājas lapas galvenais ieguvums ir informācijas plašums, jo to ir papildinājis plašs autoru kolektīvs, ļoti daudz atsauces turpmākai informācijai. Šīs nozares grāmatām ierasts ir viena vai dažu autoru skatījums uz lietojamību un vienā grāmatā padziļināti aptvert visu plašo lietojamības lauki ir neiespējami. Tādēļ īpaši novērtēju šajā mājas lapā atrodamo praktisko zināšanu klāstu. Visbiežāk grāmatās tiek rakstīts par to, ka lietojamība ir ļoti svarīga un nozīmīga, tomēr jautājums KĀ? bieži paliek neatbildēts. Ar prieku varu secināt, ka šeit nav tas gadījums – piemēram, lietojamības metodes ir ne tikai aprakstītas, bet apraksts ir papildināts ar praktiskām zināšanām, kā to izmantot, kā izvērtēt tās priekšrocības un trūkumus, atrast piemērotāko metodi, ar ko strādāt – skatīt: heuristic evaluation.

Nozares profesionāļi ir paveikuši lielu un noderīgu darbu – jau paveikto var izmantot, negaidot šīs grāmatas/internet lapas gala versiju, kura tomēr tik ātri gan dienasgaismu neieraudzīs. Kamēr gaidām lietojamības body of knowledge (necentos tulkot, lai nejauktu galvu), ieskatam piedāvāju iepazīties un izmantot citu nozaru BoK.

Ja jums ir pieredze darbam ar šo zināšanu avotu – BoK, tad aicinātu arī jūs izteikties komentāros par savu pieredzi un to lietderību ikdienas darbā.