Seminārā “Interneta un sociālā mārketinga stratēģija” dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:
Mans Rimi klientu karte un Twitter
Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā “Sociālie mediji“. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv
Sociālie mediji kā Twitter jau ir sevi pierādījuši kā jaudīgu informācijas kanālu, tas īpaši var noderēt krīzes komunikācijā. Šis raksts ir neliels ieskats ar manu viedokli par gadījumu ar “Turkebab” šīs nedēļas nogales Positivus festivālā. Pēc kaujas visi ir gudri un mācās tikai no savām kļūdām, bet tomēr dažas atziņas ir radušās.
Iesākumam neliels ieskats Latvijas vēsturē – tieši pirms gada bija lielā Tele2 krīze – tīkls nedarbojās, uzņēmuma vadību sazvanīt nevar, vienīgais komunikācijas kanāls Twitter konts ilgstoši klusē. Cilvēki nesapratnē, noticis ārkārtējs nobrukums, bet uzņēmums par to neziņo – cilvēki vīlušies: kādēļ sekot twitter kontam, ja ārkārtas situācijā tur nekāda informācija netiek publicēta. Tiklīdz Tele2 Twitter konts sāka „runāt”, tur rakstīto regulāri sāka pārpublicēt arī ziņu aģentūra „LETA”, tālāk šīs ziņas tika publicētas citos portālos. Twitter kļuva par organizācijas galveno saiti ar auditoriju, tikai vēlāk sāka parādīties paziņojumi presei un detalizētāka informācija. Šis bija pirmais spilgtais gadījums, kas parādīja, cik noderīgs var būt Twitter kā komunikācijas kanāls, ja tas ir izveidots par plaši atpazīstamu un uzticamu. Cits jautājums – cik efektīvi tas tika izmantots. Līdzīgs gadījums bija citam telekomunikāciju uzņēmumam Blackberry – globāls nobrukums bija BlackBerry tīklam – tā vadītājs izmantoja Iphone un Youtube, lai ierakstītu un publicētu uzrunu savai auditorijai.
Turkebab ir viens no nedaudzajiem man zināmajiem uzņēmumiem, kas ar Twitter palīdzību un digitālā mārketinga aktivitātēm ir izveidojuši savu klientu loku Internetā – pirmās ēstuves atklāšanā ar Twitter akciju un informāciju sociālajos medijos viņi panāca lielu atpazīstamību, ēstuvi gāza apkārt, par viņiem Coolynx (pods.lv) runāja vēl pirms viņu atvēršanās. Līdz ar plašām akcijām kolektīvās iepirkšanās portālos auga lojālo klientu skaits, kuri par to dalījās arī Twitterī. Viss labi līdz brīdim, kad lasi portālos, ka tavs iecienītais kebabu gatavotājs ir ķezā, dodies skatīt Twitter kontu, bet tur tukši un vientuļi, nav nekādas informācijas – atliek izmantot Twitter meklētāju.
Šobrīd, manuprāt, savu veiksmes stāstu piedzīvo Latvijas mobilais reportieris – kampaņa, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs var kļūt par satura autoru un līdzdarboties tā radīšanā. Šī kampaņa noteikti ir veiksmīgākais piemērs pilsoniskās žurnālistikas ieviešanai Latvijā – ja atskatāmies uz iepriekšējiem mēģinājumiem, tad šis noteikti ir izceļams kā pozitīvs piemērs. Diemžēl raugoties no satura viedokļa ir ļoti izteikts princips, ka labas ziņas ir sliktas ziņas – kā jau mediju telpā kopumā. Tieši sliktās, negatīvās ziņas un materiāli iegūst vislielāko popularitāti.
Oktobrī un novembrī piecās Latvijas pilsētās (Valmiera, Jelgava, Daugavpils, Liepāja Liepāja, Rīga) notiks LIAA organizētais seminārs „Jauno interneta tehnoloģiju iespējas Jūsu biznesam” . (Atliek vien izteikt cerību, ka LIAA drīzumā izveidos RSS barotni ziņām, lai šī informācija tiktu izplatīta plašākai mērķauditorijai.)
Semināra mērķis ir parādīt kā jaunās tehnoloģijas fundamentāli var mainīt mūsu ikdienu un kādas iespējas tās piedāvā uzņēmējiem, piesaistot jaunus klientus un popularizējot savus produktus vai pakalpojumus.
Semināra programma (Rīgā) liecina, ka galvenie runātāji būs Zigurds Zaķis un Rolands Laķis. Abi augstas klases savas nozares speciālisti, kuriem noteikti būs daudz interesanta ko pastāstīt. Dalībnieku reģistrācija notiek LIAA mājas lapā. Ceru, ka lektori spēs praktiski parādīt ne tikai gala rezultātu, bet arī attaisnos programmā minēto: „Tiks sniegti praktiski padomi un demonstrēts, kā pašu spēkiem var izveidot elegantus reklāmas risinājumus” Tieši pārāk liels teorētiskais pamats ir daudzu semināru lietderības kritums, jo beigās semināra dalībnieki neiegūst praktiskas, reāli pielietojamas zināšanas. Paredzu, ka seminārā mazāk tiks apskatīti jautājumi, kas saistās ar mājas lapu tehnisko veidošanu, bet vairāk par internet tehnoloģiju izmantošanu kā komunikācijas rīku. Labi vien, ka tā – tehniskās izstrādes lietas vislabāk uzticēt profesionāliem izstrādātājiem, bet projekta virsvadību noturēt savās (pasūtītāja) rokās.
Tieši semināra programma bija sākuma punkts, lai uzzinātu, ka Zigurds raksta blogu, kurā galvenās tēmas ir mārketings, reklāmas un dažādi aizraujoši internet krikumi, piemēram, Internet 5000 dienas. Tumšos rudens vakaros noderīga lasāmviela.
[ad name=”post”]
Nesen labākais draugs uzdāvināja grāmatu “14,99 eiro” – jau grāmatas izdošanas gadā bija iespēja šo grāmatu lasīt angļu valodā, tomēr tad nebija vaļas un šoreiz tomēr grāmata līdz manim ir nokļuvusi un veltīju tai nedaudz brīvā laika. Lai arī Ēriks Stendzenieks par šo grāmatu savulaik izteicās, ka tās autors Beigbeders ir narkotikas pārlietojies reklāmas darbonis, tomēr dažas lietas no šīs grāmatas liek aizdomāties. Viņa pārējās grāmatas angļu valodā var iegādāties Lielbritānijas internet grāmatnīcā.
Mūsdienas reklāma caurvij mūsu dzīvi. Ik dienas mēs uztveram neskaitāmus pārliecinošus vēstījumus, bet tikai dažus mēs atceramies un vēl mazāk mums patīk. Tomēr tie ir pārliecinoši vēstījumi – citu cilvēku radīti manipulāciju kodoli, kuri mūs ikdienā ietekmē vairāk nekā mēs to domājam. Dažkārt cilvēks saprot, ka ir kļūdījies, jo ir iegādājies preci, kas viņam nav vajadzīga, neatbilst viņa sākotnējām gaidām utt. Reklāmas iespaidā cilvēki pirkumus izdara intuitīvi un impulsīvi, daudz nedomājot par izvēli. Diemžēl kritiskas attieksmes trūkums patērētāju vidū ļauj manipulēt noteiktām grupām gan ar sabiedrisko domu, gan ar patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties preces un pakalpojumus. Liela nozīme ir arī informācijas nesējam, kanālam, kurā informācija tiek noraidīta. Pašiem masu medijiem ir nepieciešams cieši sekot līdzi tam, lai nenotiktu neatļautas manipulācijas ar cilvēka apziņu. Romānā “14,99 eiro” autors Frederiks Beigbeders raksta: “Neviens manas (reklāmas) profesijas pārstāvis nevēl jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji..” Kritiska attieksme nevar veidoties pret to, ko tu nezini, neatpazīsti. Tādēļ ir jāinformē sabiedrība par to, kas ir reklāma, tās lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, jo reklāmas ienākumi ir galvenais ienākumu avots televīzijām, radio, interneta medijiem un arī lielā mērā drukātajai presei. Tomēr cilvēki nedrīkst kļūt par masu kultūras un reklāmas upuriem – jebkurā laikā ir jāsaglabā spriestspēja par patieso lietu vērtību.
Reklāma kā jebkura pārliecinošas komunikācijas forma ir manipulatīva, tādēļ ir nepieciešama komunikācijas dalībnieku kritiska attieksme pret pārliecinošiem vēstījumiem un to nesējiem. Kritiska attieksme ir nepieciešama visās reklāmas izpausmes formās, jo neviens nevēlās tikt apmuļķots vai apkrāpts. Nemitīgi ir konstruktīvi jādomā un jāspriež, kuras ir patiešam manas vajadzības un kuras vajadzības ir radījuši brendi un citi apziņu ietekmējoši faktori. Nedrīkst pieļaut nekritisku domāšanu, kad tiek pieņemts viss, kas tiek paziņots ar masu mediju palīdzību, pieņemot to par pilnīgu patiesību. Domājošs un kritisks patērētājs ir lielākais masu patērētāju kultūras ienaidnieks.
[ad name=”post”]
Jau šobrīd sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānovērtē ne tikai komunikācijas plūsma un informācija masu medijos, bet nepieciešams pārzināt arī ietekmīgākos Internet informācijas avotus: ziņu portālus, to komentārus, forumus, blogus, kas kopumā ir kā viedokļu līderu rupori, kuros atrodamā informācija var ietekmēt, mainīt auditorijas uzskatus.
Latvijas internets attīstās, līdz ar tehnoloģiju pieaugumu arvien vairāk lietotāji pavada laiku internetā, iegūst informāciju, izmantojot internet sniegtās iespējas. Liela auditorija, to pierāda arī nemitīgi augošais reklāmas apjoms internetā. Mārketinga speciālisti pēdējo gadu laikā arvien aktīvāk izmanto internetu savu mērķu sasniegšanai. Vai to pietiekami izmanto arī sabiedrisko attiecību speciālisti? Ārvalstu pieredze un tās apmaiņa SA speciālistu vidū ir jūtama. Izpratne par Internet nozīmi ikdiena SA darbā ienāk arī Latvijas sabiedrisko attiecību praksē – Internet auditorijas izpēte un monitorings, risku izvērtēšana. Reiz izmantoto teicienu, ka “neprasi, vai mana auditorija ir Internetā, bet gan, kas ir mana auditorija Internetā” arvien retāk nākas sacīt, jo sabiedrisko attiecību speciālisti novērtē Internet sniegtās iespējas. Iepriekš stāstīju par RSS sniegtajām iespējām. Šoreiz par to, kādēļ ir svarīgi pārzināt un monitorēt saturu Internetā.
Kādreiz neformālajai informācijai, baumu izplatīšanai tika izmantota iespēja nodot tās mutes mutē, informācija starp cilvēkiem pārvietojās lēnām, bet šodien, pateicoties tehnoloģijām, informācija var tikt publicēta 24 stundas diennaktī, ikdienā nesaistīti cilvēki to var izlasīt, izplatīt un tas arī notiek ļoti strauji. Informācija izplatās neaptveramos ātrumos.
Sen jau ietekmīgi ir kļuvuši ziņu komentāri un tajos izplatītā informācija. Novērojumi liecina, ka bieži DELFI komentāri masu medijos tiek nodēvēti par tautas balsi, kura liecina par sabiedrībā esošo noskaņojumu un attieksmi – nezinu, vai tas ir labākais veids, kā izvērtēt, tomēr tur izskanējušajai informācijai ir vērts pievērst uzmanību, jo dažkārt tur savu viedokli publicē arī tiešām zinoši cilvēki.
Dažkārt ir novērots, ka blogos publicēta sākotnējā informācija nokļūst masu medijos, dažkārt uz to atsaucās, dažkārt nē (labākajā gadījumā pasaka, ka internetā klejo informācija). Piemērs visiem zināms – par ceļu policijas jauno auto nummuriem. Nezinu, kurš bija pirmais, kurš to publicēja, tomēr saturs tika pārkopēts citur blogos, daudzviet bez sākotnējām atsaucēm. Rezultātā nepārbaudīta informācija, kura ir radusies no nez kurienes, avots nav zināms, savā veidā tik vien kā liela bauma – auto nummuru gadījumā tas gan apstiprinājās. Šāda situācija ir ļoti labvēlīga tieši neprecīzas, sagrozītas informācijas izplatīšanai – baumām, kas klejo, tomēr cilvēki baumās tieši vai netieši ieklausās un, ja nav cita veida informācijas, kas apstiprina vai noliedz šo baumu, cilvēki veido spriedumus. Jo vairāk avoti publicē informāciju, jo vairāk cilvēki pieņem to par patiesību, notic informācijai. Tādēļ blogu autoriem, kuri bieži pārpublicē rakstus no viena bloga uz otru, vajadzētu būt kritiskākiem savā informācijas publicēšanas izvēlē. Iespējams, ka būtu pienācis laiks runāt ne tikai par žurnālistu ētiku, bet gan arī par blogu autoru ētiku.
Pirmais solis Internet monitoringam un satura analīzei ir noteikt, kuras Internet lietotāju grupas ir jūsu mērķauditorijas, apzināt, kurus internet resursus viņas izmanto un kuri avoti ir auditorijas vidū visuzticamākie. Piemēram, forumos un komentāros esošās informācijas ticamība būs daudz zemāka par ilgstoša bloga autora rakstā publicēto informāciju. Papildus ir nepieciešams noteikt, kādi ir atslēgvārdi, kurus ir nepieciešams monitorēt.
Nākamais solis ir izveidot sistēmu, pēc kādas tiks meklēti atslēgvārdi, pārbaudīts saturs. Vienkāršākais variants ir izmantot Google meklētāju, lai pārbaudītu atslēgvārdus, tomēr šāda metode nav īpaši noderīga, jo Google meklētājam ir nepieciešams laiks informācijas atjaunošanai.
Otrs, sarežģītāks informācijas monitoringa variants ir auditorijas biežāk izmantoto resursu saites, kurās varētu tikt publicēta informācija, piemēram, specializētie portāli, sadaļas utml. Daži piemēri: vortāls FinanceNet, banku vortāls Bankas.lv, Delfi Tehnika u.c. resursi. Saites tiek apkopotas un regulāri tiek izskatītas, lai aplūkotu, vai nav publicēta organizāciju un tās auditorijas saistoša informācija. Darbu atvieglo iespēja informāciju ievākt, izmantojot RSS barotnes.
Vienlaikus ļoti svarīgi ir sekot līdzi mājas lapas statistikai un novērot, no kuriem resursiem ir lielākais lapas apmeklētāju pieplūdums, iespējams, ka ir publicēta informācija ar atsauci uz organizācijas mājas lapu, piepešs lietotāju pieplūdums arī varbūt signāls par pastiprinātu interesi, kurai būtu jārod atbilde.
Ja organizāciju ir pārsteigusi nelabvēlīga informācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas turpmāko darbību, ir radusies krīzes situācija un ir nepieciešams rīkoties, piemēram, publicēt pieejamu informāciju, viedokli par notikušo, komentāru par baumu utml. Ir svarīgi to izdarīt laicīgi – lietotājiem vajag informāciju, žurnālistiem vajag informāciju rakstam, viņi visi nāks pie jums un vaicās. Dažkārt krīzi var pavērst arī pozitīvā situācijā un brīdī, kad ir pievērsta auditorijas uzmanība, pavēstīt viņiem svarīgu, saistošu informāciju.
Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.
Laikraksta “Dienas bizness” rakstā “Mācīs darbiniekiem runāt labu” (online publicēts pilnīgāks raksts, salīdzinot ar drukāto) ir publicēti Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru tops pēc to apgrozījuma – nemainīgi savu augšdalā ir saglabājis “Mediju tilts”. Tomēr manu uzmanību pievērsa kas cits – rakstā tiek prognozētas sabiedrisko attiecību tirgus attīstības tendences un iezīmes.
Vairāki aģentūru vadītāji vērš uzmanību jaunajām interaktīvās komunikācijas formām kā internet dienasgrāmatas, forumi u.c. Tas liecina par pieaugošo sabiedrisko attiecību aģentūru un speciālistu apziņu par internet komunikācijas iespējām un priekšrocībām.
Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā..
Viennozīmīgi ir skaidrs, ka Internet komunikācijas kanālam ir vislielākais potenciāls – vēl neviens cits medijs nespēj sniegt tik augsta mēra interaktivitāti, kura ir tik nepieciešama komunikācijas efektivitātes izvērtēšanā un auditorijas atgriezeniskās saites iegūšanā. Ceru, ka brīdis, kad to pilnībā novērtēs arī Latvijā, pienāks ātrāk par apziņu, ka ir par vēlu un ka pārējās valstis jau izmanto jaunas Internet sniegtās iespējas.
Latvijā darbinieki kļūst par svarīgāko resursu, tas arvien vairāk tiek novērtēts un uzņēmēji daudz vairāk kā iepriekš velta uzmanību personālvadības jautājumiem, darbinieku lojalitātes veicināšanai.
Rakstā Ralfs Vīlands norāda:
veidot sabiedrisko domu ir kļuvis daudz vienkāršāk – ir isziņas, var izveidot interneta dienasgrāmatu, vai forumu – tas darbiniekiem dod iespēju izplatīt no uzņēmuma vadības atšķirīgu viedokli bez lieliem ieguldījumiem, tādēļ lielāka uzmanība jāvelta iekšējai komunikācijai, lai darbinieku viedoklis un uzskati sakristu ar popularizēto tēlu.
To lielā mērā nodrošina iekšējā komunikācija – arvien lielāku atzinību iegūst iekšējie Internet tīkli jeb Intraneti. Tā mērķis ir veicināt iekšējo komunikāciju, informācijas apmaiņu organizācijā. Kā minēja Ralfs Vīlands – pūles iekšējās komunikācijas izveidei nodrošina arī ieguvumus ārējās komunikācijas laukā, piemēram, spēcīgāks ārējais tēls, kas savukārt piesaista sadarbības partnerus, darbiniekus.
Šeit paverās darba lauks tieši sabiedrisko attiecību speciālistiem, diemžēl visbiežāk Intranets tiek uzskatīts par dokumentu apmaiņas vidi, atstājot Intranet izstrādi programmētāju ziņā. Pretēji tam Intranets var kalpot kā lieliska komunikācijas vide, ja vien tiek papildināta ar atbilstošiem rīkiem un arī tiek atbilstoši ieviests. Lai to iespējami efektīvi veiktu, ir nepieciešams cieši sadarboties uzņēmuma pārstāvjiem ar izstrādātājiem, lai izplānotu un izveidotu atbilstošāko risinājumu.