Latvijas Universitātes seminārs par mySQL ar spiciem runātājiem

mySQL seminārs - rīko LU Linux centrs

Rīt ir visā pasaulē tiek atzīmēta Programmatūras brīvības diena, tādēļ LU Linux centrs ir parūpējies par patīkamu pārsteigumu. Raugi – rīt, 20.septembrī pl. 11 LU kafejnīcas telpās notiks šai dienai veltīts pasākums. Kā liecina viņu preses relīzē pieejamā informācija:

„Pasākumā viesosies un ar lekcijām uzstāsies pasaules lielākās atvērtā pirmkoda datu bāzes “MySQL” dibinātājs Mortens Mikos (Mårten Mickos) kā arī viens no kā arī viens no “Wikimedia Foundation” valdes locekļiem Domas Mituzas. “Wikimedia Foundation” nodarbojas ar pasaulē populārākās interneta enciklopēdijas “Wikipedia” uzturēšanu un attīstīšanu.”

Mazliet vairāk informācijas ir MySQL Forge mājas lapā. Vietu skaits ir aptuveni 60-80, tādēļ iesaku doties laicīgi – kafejnīca nav bezizmēra. Tiem, kuriem web izstrāde, mySQL datu bāze ir padziļināta tēma un interese, noteikti ieteiktu apmeklēt šo pasākumu. Mani mazliet izbrīnīja Linux centra pārstāvju teiktais, ka „paralēli šajā nedēļā Rīgā notiek plašs “MySQL” izstrādātāju saiets un Latvijas galvaspilsētā pulcējas apmēram 250 “MySQL” cilvēku no visas pasaules.” Pabrīnījos, ka neesmu neko dzirdējis, lasījis par šādu pasākumu, tomēr atklājās, ka tas ir gana slēgts pasākums un paredzēts SUN izstrādātājiem. Atgādināšu, ka SUN pirms neilga laika iegādājās mySQL un šīs datu bāzes attīstība atvērtā koda virzienā tai brīdī tika pamatīgi izvērtēta no visām pusēm.

Šaubīgajiem (vai iet vai neiet?) iesaku apskatīt pieejamo darba kārtību, varbūt tomēr ir vērts. Pats diemžēl uz šo pasākumu netikšu – diemžēl visur vienlaicīgi būt ir grūti, bet citiem iesaku un arī vēlāk labprāt uzzinātu, kā gāja, kas patika/nepatika, galvenie ieguvumi.  

Session Schedule

Tentative schedule (45 minutes per session plus 15 minutes of Q&A)

11:00-12:00: Software freedom in Latvia (Leo Trukšāns – Linux Centre, Evijs Taube – LATA)
12:00-13:00: Running a database when your business depends on it (Mark Callaghan, Google Inc.)
13:00-13:30: Lunch Break / Ask the Guru your tech questions
13:30-14:30: MySQL in the Enterprise: Customer references, commercial offerings (Rob Young/Robin Schumacher, MySQL/Sun Microsystems)
15:00-16:00: MySQL Community Overview: How to engage and contribute (Giuseppe Maxia, MySQL/Sun Microsystems)
16:15-17:15: Building the open web, (Domas Mituzas, Wikimedia Foundation)
17:15-18:15: MySQL – Platform for the web economy (Mårten Mickos, MySQL/Sun Microsystems)
19.30: Social event: Software demonstration, buffet and free beer in the SAS Radisson Daugava hotel.

E-lietu sekretariāta nākotne stipri neskaidra

Šorīt pārsteidza ziņa par īpašo uzdevumu sekretariātu likvidēšanu – to skaitā ir arī
īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Tomēr likvidēs.
Personīgi neredzu, kā šāda rīcība varētu nest naudas ietaupījumu, jo jebkuras organizācijas izformēšana un to funkciju pārnese uz citām institūcijām radīs papildus izdevumus, kas nebūs mazi! Tas nozīmē atkal laiku, izdevumus, lai būvētu ko jaunu sagrautā vietā. Jā – valstī ir krīze, bet vai tādēļ vajag šādus postošus darbus veikt?

Ja arī tiks izveidota valsts aģentūra, kura pildīs tās funkcijas, tomēr tas atkal būs pārrāvums attīstībā un esošo projektu pārvaldībā. Es uzskatu, ka iepriekš gadu laikā izveidotie darbības modeļi katrā sekretariātā tomēr nevarēs tikt pārnesti uz jaunām ministrijām, aģentūrām un sazin ko vēl. Šī sekretariāta funkcijas ir obligāti jāturpina pildīt, jāturpina iesāktais – vai arī turpināsim Latvijā tik ierasto praksi iesākt un atstāt pusratā?

Ar krītiņiem uz ielas..

Reiz arī es ar krītiņiem uz asfalta zīmēju mākoņus un sēnes, saulīti un ūdeņus. Tomēr ir cilvēki, kuriem izteikšanās ar krītiņiem ir izcila māksla. Viens no tiem ir Julian Beever – krītiņu mākslinieks, kura darbus varat ievērtēt viņa mājas lapā.

Ceļš līdz viņam mani veda caur šo Iedvesmas mājas lapu, kurā var apskatīt daudzu citu izcilu mākslinieku darbus. Daži darbi bija tik spēcīgi, ka teju sagribējās vērt vaļā Ilustratoru un mēģināt ko līdzīgu izveidot.

Rīt balsošu pret grozījumiem Satversmē

Šoreiz mazliet netipisks ieraksts par politisku līniju – par sestdien gaidāmo refenrdumu.

Satversme jau paredz, ka „pašlaik ir tiesības rosināt atlaist Saeimu ir valsts prezidentam (kopš 9.klases cilivtiesībām nekas nav mainījies), taču viņš zaudē amatu, ja referendumā vēlētāji par to nenobalso.” Šis ir citāts no laikraksta Diena vāka. Turpinot to: „Līdz ar to maz ticams, ka prezidents varētu šādi rīkoties.” Tātad – nav runa par to, ka tautai ar prezidenta palīdzību nav iespējas atlaist Saeimu, to var! Tauta, tiesa gan pastarpināti, var pieprasīt izmaiņas parlamentā. Tas, ka prezidents (norāde uz amatu nevis konkrētu cilvēku) ir bailīgs un baidās par savu amatu, tas ir cits stāsts.

Sabiedrībai ir jāpieņem atbildīgi lēmumi, nedrīkst neiet uz vēlēšanām un pēc tam kliegt, kādi gan zagļi viņi tur visi utml. Šādas Saeimas atlaišanas pēc tautas vēlēšanās atgādina sava veida utopiju – tas padarīs situāciju valstī vēl nestabilāku. Vai mums ir tik daudz potenciālie politiķi – deputāti, kuri varētu nomainīties? Tak jaunas vēlēšanas, jauni izdevumi un atkal tās pašas sejas. Ko gan tas dos un mainīs? Labāk sabiedrībai pašai iesaistīties aktīvāk politiskās kultūras veidošanā, nevis tikai zākāties un sanākt uz lietussargu revolūciju.

Ekonomiskā situācija nav nekāda spīdošā, lai varētu šādi eksperimentēt. Uz ko gan norāda tas ārvalstu investoriem, ka Saeima ar apskaužamu regularitāti mainās? Man tas drīzāk liecinātu par Zimbabves situāciju, kur līdz ar jaunu ieroču partiju no ārzemēm mainās arī valdība.

Ja sabiedrība nevar uzņemties atbildību par savu lēmumu balsojot reizi četros gados, tad nekas nemainīsies, ja šo intervālu samazināsim līdz, piemēram, vienam gadam. Tas nozīmē lielus izdevumus un mazu jēgu. Parēķiniet, kādas izmaksas ir šim pašam referendumam – divi miljoni latu. Cik maksātu pārveidot Saeimu? Kompensācijas, administratīvās izmaksas, visas formalitātes. Vajag vairāk „spārdīt & uzpasēt” esošos deputātus nevis visu laiku tiekties pēc jaunām asinīm.

Vasarīgais internetveikals Oga.lv

Internet raksti palikuši mazliet ēnā, jo gaida septembri, kad vasaras darbi (lasi remonti) būs nostāk un arī garajos rudens vakaros vairāk būs domas, ar kurām padalīties ar citiem. Latviešiem mēdz piedēvēt to, ka viņi tikai par slikto, par slikto vien runā. Nekā nebija – dzīvē notiek arī labas lietas un par tām ir jādalās ar citiem. Šoreiz mani pirms dienām iepriecināja internetveikals Oga (www.oga.lv): pie viņiem iegādājos dažas mēbeles un to piegāde uz Salaspili bija dikten izdevīga – tikai trīs lati. Patika arī šoferis, kurš ne tikai bez čīkstēšanas iegrieza manā sētā, bet arī palīdzēja mēbeles izcelt. (sveiciens 220.lv šoferim, kurš ar grūtībām saprata, ko es viņam latviski saku un par katru lieku kustību latu prasīja). Ceļot ārā mēbeles, nodomāju, ka šī jau ir nez kurā reize, kad iepērkos Internetveikalos – ir uzkrājusies diezgan liela pieredze, tomēr līdz šim nebija nācies saskarties ar tik laipnu apkalpošanu. Tā kā, varu ieteikt.

Informācijas sabiedrības attīstība Latvijā – cerīgi?

Informācijas sabiedrība LatvijāVakar piedalījos jauniešu diskusijā “Uz zināšanām balstīta sabiedrība”, tajā darba grupā pārrunājām jautājumus par šķēršļiem, kas traucē Latvijas nākotnes attīstībai virzīties zināšanu sabiedrības virzienā. Kā viens no spilgtākajiem punktiem izvirzījās izglītība un zināšanas iedzīvotāju vidū. Šajā kontekstā arī pēc diskusijas pārlasīju NRA žurnālistes Baibas Lulles tiešo interviju ar EPS vadītāju Signi Bāliņu par sekretariāta darbu un sasniegto.

Kā spilgtāko citātu vēlētos izcelt tieši šo:

Vai vispirms jābūt internetam vai prasmei ar to apieties?

– Protams, nevaram mācīties darboties ar internetu vai ar datoru, ja nav datora, nav interneta. Te kā pozitīvu piemēru gribu minēt valsts vienotā bibliotēku interneta tīkla izveidi, jo rezultātā visās publiskajās bibliotēkās ir pieejams internets, bezmaksas datori un ir bibliotekāri, kas gatavi sniegt konsultācijas par to izmantošanu. Tas ir ļoti liels solis informācijas sabiedrības attīstības virzienā.

Man tiešām patiess prieks par “Trešais tēva dēls” projekta attīstību un norisi, jo bez Latvijas lauki vēl ilgi dzīvotu informācijas pieejamības melnajā caurumā. Diemžēl jāatzīst, ka bez Geitsu fonda atbalsta šo lietu mēs sasniegtu gaismas gadu attālumā, jo Latvija nav spējīga saņemties un daļu naudas novirzīt tieši mūžizglītības jautājumiem. Mani priecē, ka bibliotekāri tiek apmācīti, jo viņi ir kā labs piemērs, ka dažādos vecumos var apgūt jaunās tehnoloģijas. Pašlaik atliek vien vēlēties intensīvu darbu, lai cilvēki apmeklē bibliotēkas un uzzina par to sniegtajām iespējām ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvē.

Teju ikviens Latvijas blogotājs zinās par slaveno pirmo Latvijas bibliotēkas blogu-pionieri: Pārlielupes bibliotēkas blogs. Mani arvien sajūsmina šīs bibliotēkas vadītājas drosme un uzņēmīgums iepazīties ar šo jauno komunikācijas formu un pastāstīt arī citiem, kā norisinās šī informācijas sabiedrības projekta ieviešana konkrētā bibliotēkā. Tas man ir daudz saistošāk kā lasīt garlaicīgas reportāžas laikrakstos, portālos un citviet par to, kādu preses relīzi atkal ir sagatavojusi Kultūras ministrija.

Vēl mazliet liriska atkāpe – lai nejuktu terminu lietojums, pastāv gan informācijas sabiedrība, gan zināšanu sabiedrība. Vienkāršojot varētu izteikties, ka zināšanu sabiedrība ir informācijas sabiedrības nākamais solis, bet došu vārdu Wiki:

An information society is a society in which the creation, distribution, diffusion, use, and manipulation of information is a significant economic, political, and cultural activity. The knowledge economy is its economic counterpart whereby wealth is created through the economic exploitation of understanding.

the term Knowledge Society refers to any society where knowledge is the primary production resource instead of capital and labour. It may also refer to the use a certain society gives to information. A Knowledge society “creates, shares and uses knowledge for the prosperity and well-being of its people”.

Tā lūk. Pēdējā atziņa: ne-IT nozares žurnālistiem veikt šādas intervijas ir gan labi, gan slikti: labi, jo tad cilvēkam vienkāršā valodā var uzdot jautājumus un saņemt arī atbildes, bet slikti tas, ka brīžiem no nepietiekamas izpratnes veidojas negatīva attieksme par to, kā tiek plānotas un notiek lietas dzīvē.