[ad name=”post”]
Nesen labākais draugs uzdāvināja grāmatu “14,99 eiro” – jau grāmatas izdošanas gadā bija iespēja šo grāmatu lasīt angļu valodā, tomēr tad nebija vaļas un šoreiz tomēr grāmata līdz manim ir nokļuvusi un veltīju tai nedaudz brīvā laika. Lai arī Ēriks Stendzenieks par šo grāmatu savulaik izteicās, ka tās autors Beigbeders ir narkotikas pārlietojies reklāmas darbonis, tomēr dažas lietas no šīs grāmatas liek aizdomāties. Viņa pārējās grāmatas angļu valodā var iegādāties Lielbritānijas internet grāmatnīcā.
Mūsdienas reklāma caurvij mūsu dzīvi. Ik dienas mēs uztveram neskaitāmus pārliecinošus vēstījumus, bet tikai dažus mēs atceramies un vēl mazāk mums patīk. Tomēr tie ir pārliecinoši vēstījumi – citu cilvēku radīti manipulāciju kodoli, kuri mūs ikdienā ietekmē vairāk nekā mēs to domājam. Dažkārt cilvēks saprot, ka ir kļūdījies, jo ir iegādājies preci, kas viņam nav vajadzīga, neatbilst viņa sākotnējām gaidām utt. Reklāmas iespaidā cilvēki pirkumus izdara intuitīvi un impulsīvi, daudz nedomājot par izvēli. Diemžēl kritiskas attieksmes trūkums patērētāju vidū ļauj manipulēt noteiktām grupām gan ar sabiedrisko domu, gan ar patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties preces un pakalpojumus. Liela nozīme ir arī informācijas nesējam, kanālam, kurā informācija tiek noraidīta. Pašiem masu medijiem ir nepieciešams cieši sekot līdzi tam, lai nenotiktu neatļautas manipulācijas ar cilvēka apziņu. Romānā “14,99 eiro” autors Frederiks Beigbeders raksta: “Neviens manas (reklāmas) profesijas pārstāvis nevēl jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji..” Kritiska attieksme nevar veidoties pret to, ko tu nezini, neatpazīsti. Tādēļ ir jāinformē sabiedrība par to, kas ir reklāma, tās lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, jo reklāmas ienākumi ir galvenais ienākumu avots televīzijām, radio, interneta medijiem un arī lielā mērā drukātajai presei. Tomēr cilvēki nedrīkst kļūt par masu kultūras un reklāmas upuriem – jebkurā laikā ir jāsaglabā spriestspēja par patieso lietu vērtību.
Reklāma kā jebkura pārliecinošas komunikācijas forma ir manipulatīva, tādēļ ir nepieciešama komunikācijas dalībnieku kritiska attieksme pret pārliecinošiem vēstījumiem un to nesējiem. Kritiska attieksme ir nepieciešama visās reklāmas izpausmes formās, jo neviens nevēlās tikt apmuļķots vai apkrāpts. Nemitīgi ir konstruktīvi jādomā un jāspriež, kuras ir patiešam manas vajadzības un kuras vajadzības ir radījuši brendi un citi apziņu ietekmējoši faktori. Nedrīkst pieļaut nekritisku domāšanu, kad tiek pieņemts viss, kas tiek paziņots ar masu mediju palīdzību, pieņemot to par pilnīgu patiesību. Domājošs un kritisks patērētājs ir lielākais masu patērētāju kultūras ienaidnieks.
[ad name=”post”]