Vakar piedalījos jauniešu diskusijā “Uz zināšanām balstīta sabiedrība”, tajā darba grupā pārrunājām jautājumus par šķēršļiem, kas traucē Latvijas nākotnes attīstībai virzīties zināšanu sabiedrības virzienā. Kā viens no spilgtākajiem punktiem izvirzījās izglītība un zināšanas iedzīvotāju vidū. Šajā kontekstā arī pēc diskusijas pārlasīju NRA žurnālistes Baibas Lulles tiešo interviju ar EPS vadītāju Signi Bāliņu par sekretariāta darbu un sasniegto.
Kā spilgtāko citātu vēlētos izcelt tieši šo:
Vai vispirms jābūt internetam vai prasmei ar to apieties?
– Protams, nevaram mācīties darboties ar internetu vai ar datoru, ja nav datora, nav interneta. Te kā pozitīvu piemēru gribu minēt valsts vienotā bibliotēku interneta tīkla izveidi, jo rezultātā visās publiskajās bibliotēkās ir pieejams internets, bezmaksas datori un ir bibliotekāri, kas gatavi sniegt konsultācijas par to izmantošanu. Tas ir ļoti liels solis informācijas sabiedrības attīstības virzienā.
Man tiešām patiess prieks par “Trešais tēva dēls” projekta attīstību un norisi, jo bez Latvijas lauki vēl ilgi dzīvotu informācijas pieejamības melnajā caurumā. Diemžēl jāatzīst, ka bez Geitsu fonda atbalsta šo lietu mēs sasniegtu gaismas gadu attālumā, jo Latvija nav spējīga saņemties un daļu naudas novirzīt tieši mūžizglītības jautājumiem. Mani priecē, ka bibliotekāri tiek apmācīti, jo viņi ir kā labs piemērs, ka dažādos vecumos var apgūt jaunās tehnoloģijas. Pašlaik atliek vien vēlēties intensīvu darbu, lai cilvēki apmeklē bibliotēkas un uzzina par to sniegtajām iespējām ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvē.
Teju ikviens Latvijas blogotājs zinās par slaveno pirmo Latvijas bibliotēkas blogu-pionieri: Pārlielupes bibliotēkas blogs. Mani arvien sajūsmina šīs bibliotēkas vadītājas drosme un uzņēmīgums iepazīties ar šo jauno komunikācijas formu un pastāstīt arī citiem, kā norisinās šī informācijas sabiedrības projekta ieviešana konkrētā bibliotēkā. Tas man ir daudz saistošāk kā lasīt garlaicīgas reportāžas laikrakstos, portālos un citviet par to, kādu preses relīzi atkal ir sagatavojusi Kultūras ministrija.
Vēl mazliet liriska atkāpe – lai nejuktu terminu lietojums, pastāv gan informācijas sabiedrība, gan zināšanu sabiedrība. Vienkāršojot varētu izteikties, ka zināšanu sabiedrība ir informācijas sabiedrības nākamais solis, bet došu vārdu Wiki:
An information society is a society in which the creation, distribution, diffusion, use, and manipulation of information is a significant economic, political, and cultural activity. The knowledge economy is its economic counterpart whereby wealth is created through the economic exploitation of understanding.
the term Knowledge Society refers to any society where knowledge is the primary production resource instead of capital and labour. It may also refer to the use a certain society gives to information. A Knowledge society “creates, shares and uses knowledge for the prosperity and well-being of its people”.
Tā lūk. Pēdējā atziņa: ne-IT nozares žurnālistiem veikt šādas intervijas ir gan labi, gan slikti: labi, jo tad cilvēkam vienkāršā valodā var uzdot jautājumus un saņemt arī atbildes, bet slikti tas, ka brīžiem no nepietiekamas izpratnes veidojas negatīva attieksme par to, kā tiek plānotas un notiek lietas dzīvē.