“Gribu lai mājas lapa ir ērta, viegli saprotama, lai apmeklētājs tajā gribētu uzturēties ilgāk..” – bieži klienti šādi raksturo savas gaidas par mājas lapu. Tas ir saprotami, jo kurš gan tādu nevēlās! Līdzās jautājumam par lapas dizainu, ielādes ātrumu un informāciju, arvien aktuālāks jautājums kļūst – kāda ir mājas lapas lietojamība, lai sasniegtu šo mērķi!

Lietojamības daudzās sejas, izpausmes un iespējas šeit aprakstīt man būs pārāk gari, tādēļ izvēlējos tēmu – kā šo lietojamību izpētīt, kā to noteikt, veidot, paredzēt?

Lai arī par lietojamības pamatiem pirms mirkļa solīju nerakstīt, tomēr neliels ieskats būtu nepieciešams, lai akcentētu tieši izpētes vajadzību – šeit uzreiz vēlējos piebilst, ka šajā rakstā lietojamība ir aplūkota kā dziļāks izziņas process mijiedarbībā ar apmeklētāju, nevis cik peles klikus viņam ir jāuztaisa, lai nokļūtu pie rezultāta.

Lietojamību var realizēt divos veidos:

1) izmantot esošās lietotāju zināšanas, pieredzi, piemēram, ka mājiņas ikona nozīmē Home, atgriezties uz sākumu; ka pasvītrots teksts ir saite u.c. Šajā gadījumā lietotājam viss būs vienkārši sarprotams, nevajadzēs mācīties neko jaunu, nevajadzēs domāt, iedziļināties un saprast. Lietojamība tiek realizēta, izmantojot lietotāju esošās zināšanas (tās arī ir vēlams papētīt – gan pašiem, gan palasot kādu no materiāliem internetā).

2) izveidot jaunu sistēmu, kura balstās uz lietotājam nezināmiem principiem. Neizbēgami šādas situācijas rodas, ja ir nepieciešams ieviest jaunas sistēmas, kuru izmantošana ir sarežģītāka par vienkāršu klikošanu pa saitēm, piemēram, sākotnēji dažādas pieteikuma formas internetā bija ļoti sarežģītas, cilvēki pie tām nebija pieraduši, varētu izmantot vārdu “baidījās”. Tādēļ ir nepieciešams iespēju robežās sniegt atbalstu, lai viņi labāk izprastu šo sistēmu darbību – paskaidrojumi, izlēcoši logi ar komentāriem, atbalsta sistēma, palīdzība utml. Tas viss palielina lietojamību – to var izteikt skaitliski salīdzinot reģistrāciju skaita attiecību sākumā un pēc lietojamības plāna realizācijas.

Līdz ar pēdējo teikumu rodas jautājums – palielinās, samazinās, lielāka, mazāka.. lietojamības mēri, svari.. kā gan lai to visu izmēra? Konkrētus kritērijus mērus katrs nosaka pats, bet dažas metodes varu aprakstīt sīkāk.

Lietojamības izvērtēšanas metodes

Tās tiek izmantotas, lai novērtētu cilvēka-datora komunikāciju ar mērķi noteikt mijiedarbības aspektus, kurus var uzlabot, lai palielinātu lietojamību. Pastāv dažādas un daudz metodes, lai veiktu lietojamības pārbaudi – mana pieredze rāda, ka varētu izdalīt trīs veidu metodes:

1) lietojamības standarti – noteikti standarti, kas attiecas uz dizaina izstrādi, aplikāciju saskarnēm. Uzņēmumā RIDemo tie ir iekšējie kvalitātes standarti, kuri tiek ievēroti un kalpo kā vadlīnijas. Tie ir gadu laikā pierādīti apsvērumi, kuri tiek ievēroti un to lietderība, patiesums netiek mainīts, līdz brīdim, kad pierādās pretējais, piemēram, mainās apmeklētāju internet izmantošanas ieradumi utml.;

2) pārbaudes metodes – metodes, kuru pielietojumā nav piedalījušies lietotāji, bet iesaistīts ir lietojamības eksperts, kurš, ņemot vērā auditorijas īpašības, citus ietekmes faktorus, veic lietojamības izpēti – izvērtē to. Metodes priekšrocības: ātri noorganizēt, ātrāk var izveidot atskaiti un turpmākās rīcības plānu. Trūkumi: eksperts tomēr var kļūdīties pieņēmumos par auditoriju, nepārzināt visus noteicošos faktorus. Liela nozīme ir eksperta spējai piemērot atbilstošo vērtējumu, balstoties uz esošajām zināšanām, pieredzi.

3) aptaujas metodes – lietotāju iesaiste lietojamības pētījumos. Šī metode, lai arī ir vislaikietilpīgākā un dārgākā, sniedz neatsveramu iespaidu, jo tā parāda, kā gala lietotājs izmantos sistēmu un kādas ir viņa domas par to. Aptaujas metodes koncentrējas uz informāciju par lietotāju patiku, nepatiku, vajadzībām un sistēmas izpratni. Aptaujas metodēs tiek izmantotas pārrunas, lietotāju novērošana darbā ar sistēmu vai atbildot uz jautājumiem rakstiskā vai mutiskā formā.

Savā profesionālajā darbā esmu izmantojis šādas pētījumu metodes, kuras iekļauj sevī lietotāju iesaisti :

• Fokusa grupa;
• Izvēles aptauja
• Lietojamības izvērtēšanas metode jeb „skaļā domāšana”

Fokusa grupa

Fokuss grupas – kvalitatīvās izpētes metode, kuru izmanto, lai rastu atbildes uz noteiktiem jautājumiem, izmantojot atsevišķus mērķauditorijas biedrus diskusijā. Fokusa grupas tiek plaši izmantotas, jo tā ir efektīva metode, lai paredzētu iespējamo mērķauditorijas reakciju uz noteiktiem vēstījumiem, rīcību. Fokusa grupa ir maza izvēlētu cilvēku grupa, kura nodrošina viedokļus un atgriezenisko saiti par noteiktām tēmām vai problēmām, kuras tiek virzītas grupa; novērtējuma metode. Pirms aptaujas sākuma vadītājs nosprauž jautājumus, uz kuriem viņš vēlas atrast atbildes, piemēram, vai ir mājas lapā redzamais dizains atspoguļo kompānijas tēlu utml.

Viennozīmīgi ir jāņem vērā sociālie procesi grupā: vai fokusa grupas dalībnieki ir savstarpēji pazīstami, cik viņi ir aktīvi izteikties, vai nav izvirzījies kāds spēcīgs līderis, kurš runā par visiem. Fokusa grupa bieži der projektu sākumos, lai varētu izpētīt vispārīgākas lietas – idejas, skices utml. Individuālās aptaujas labāk der, ja ir nepieciešams pārrunāt, pētīt produktu, saskarni, kas ir izstrādes stadijā. Lietotāji lielākoties individuāli uztver informāciju, iepazīstās ar mājas lapu, veic noteiktus uzdevumus, piemēram, iepērkas e-veikalā.

Fokusa grupas ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai redzētu, analizētu, kā auditorijā esošās zināšanas tiek izmantotas, lai aprakstītu “saviem vārdiem” mājas lapu, tās iespējas un to izmantot arī lapas saskarnes izveidē, šadā veidā arī pārējai auditorijas daļai lapa būs saprotamāka.

Tagad mazliet sarežģītāks grupas process: reflektīvi procesuālās zināšanas ir arvien vairāk izmantota metode, kurā mentālo modeļu izvērtēšana tiek veikta ar „mācīt-atpakaļ” (teach-back) procedūru: mācekļiem vai lietotājiem lūdz mācīt citus mācekļus (parasti iesācējus), kā izpildīt noteiktus uzdevumus vai kā izmantot sistēmu. Mācekļi parasti veido dažādus attēlojumus, kā komandu sarakstus, funkciju verbālos aprakstus, uzdevumu veikšanas posmus u.c. Šī pieeja paredz vairāku lietotāju-iesācēju iesaisti fokusa grupā, lai veicinātu esošo lietotāju mentālo modeļu definēšanu (lietotāji ir spiesti izveidot konkrētu mentālo modeli, lai varētu to nodot jaunajiem lietotājiem), piemēram: “serveris ir kā mājas lapas cietais disks. Līdzīgi kā informācija, kuru jūs izmantojat, glabājās uz jūsu datora, tā uz servera glabājas visi mājas lapai nepieciešamie materiāli”.

Izvēles aptaujas

Aptauja ir sociālo pētījumu metode, kurā informācija tiek iegūta, respondentiem atbildot uz anketas jautājumiem. Aptauju izmanto, pētot cilvēku rīcību un tās motīvus, viņu vajadzības, uzskatus un vērtējumus. Anketa pētījumā ir instruments, ar kuru tiks sasniegti pētījuma mērķi, tiks iegūta informācija, dati turpmākai analīzei un secinājumiem. Interaktīvie mediji un vide sniedz ļoti plašas iespējas auditorijas izpētē: statistikas sistēmas, tiešsasaistes aptaujas. Šos rīkus var izmantot, lai labāk definētu auditoriju, noteiktu tās raksturlielumus, veidot auditorijas pārstāvju prototipus un profilēšanu.

Atšķirībā no parasto mediju auditorijas izpētes, informācijas ievākšanas sistēmas ir lētākas izveidē, uzturēšanā un datu apkopošanā. Datora pastarpinātu aptauju priekšrocība ir to operativitāte un salīdzinoši vieglā aptaujas nodošana respondentiem. Elektroniskā datu apkopošana ļauj sekot līdzi testa rezultātiem.

Izvēles aptaujas parasti ir kāda elementa izvēle no vairākiem, piemēram, izvēlēties vienu vai otru dizaina krāsu, kas palielina lasāmību utml. Šeit ir jāanalizē, kādi ir faktori, kuri ietekmē konkrēto izvēli, bet nereti tas ir vienkārši patīk – nepatīk līmenis.

Vēl viens pluss Internet aptaujām (datora – cilvēka komunikācijā) ir vide, kurā notiek komunikācija ir tāda pati kā aptaujas vide. Piemēram, veicot ikonu izvēles pētījumus web aplikācijām, tās ir nepieciešams izvietot datorizētā vidē, lai iespējami simulētu to izmantošanas vidi – datora ekrāns, pele, kursors un klikšināšana. Diemžēl nav sanācis veikt šādu pētījumu ar drukātām anketām, bet paredzu, ka varētu būt atšķirīgi rezultāti.

Lietojamības aptauja

Lietojamības aptaujas metode jeb “skaļā domāšana” ir noderīga, lai iegūtu kvalitatīvus datus par lietotāju pieredzi, viedokli. Kvalitatīvi dati ir vajadzīgi, lai varētu analizēt un skaidrot kvantitatīvi iegūtos datus, piemēram, izskaidrot, kādēļ no 1000 lapas apmeklētājiem biļeti ir iegādājušies tikai 50 apmeklētāji.

Lietojamības aptaujas mērķis ir noteikt saskarnes lietojamības problēmas, lai tās izlabotu vai pārveidotu saskarnes modeli kopumā. Lietojamības aptaujas var veicināt sistēmas veidotāju un lietotāju sadarbību, arīdzan iemācīt sistēmas veidotājiem lietojamības nozīmi. Lietojamības aptauja ir bieži izmantotā lietojamības izvērtēšanas metode, jo tā ir iespējama bez lieliem resursiem un izmantojama pēc vajadzības. Tās pamatā ir lietotāja darbs sistēmā un visas darbības, domas un spriedumus viņš komentē mutiski, lai varētu sekot līdzi domu gājienam un atbilstošai rīcībai. Novērtētājs analizē lietotāja darbu un pieraksta lietojamības problēmas uzreiz vai analizējot ierakstu. Veicinātājs savukārt veido lietojamības aptauju, vada pētījuma norisi un komunikāciju ar lietotāju. Pēc testa beigām tiek apkopoti rezultāti un tie tiek nodoti sistēmas izstrādātājiem turpmākai sistēmas uzlabošanai.

Lietojamības programmatūra: ekrāna ieraksts

Kādreiz pētījumos tika izmantotas videokameras, lai veiktu datora aktivitātes ierakstus. Mūsdienās šo alternatīvo iespēju skaits ir audzis – es visbiežāk izmantoju iespēju ierakstīt lietotāja datora video ekrānu un skaņu, papildus veicot piezīmes par lietotāja darbībām, kas dažkārt paliek ārpus ekrāna – neverbālā komunikācija, kas dažkārt arī var norādīt uz lietotāja nepatiku, neizpratni u.c. Programmatūra (screen recorder – ask google) ir dažāda: pastāv iespēja izvēlēties bezmaksas produktu Camstudio, kas pilnībā pilda savas funkcijas. Tomēr, ja ar to ir nepieciešams strādāt biežāk, tad vislabākās gan ir maksas Adobe Captivate vai Camtasia Screen recording. Jāpiebilst, ka tām ir nepieciešami arī mazliet jaudīgāki datori, lai ieraksts notiktu gana līdzeni un nerastos nopietnas nobīdes.

Lai arī šī ir viena no vienkāršākajām metodēm, arī šīs metodes pielietošanā varbūt dažādi jautājumi, kuri ir iepriekš jāparedz, piemēram, dažādi lietotāju faktori, kuri var ietekmēt pētījuma rezultātus, tādēļ dalībnieku atlase ir jāveido iespējami precīzi atspoguļojot paredzēto lietotāju auditoriju.

Nobeiguma vietā

Raksta tapšanā tika izmantota mana pieredze – neapšaubāmi ir daudz materiālu viedokļu internetā par šo jomu, tādēļ nevēlos nekādā ziņā teikt, ka mans ir vienīgais patiesais. Ļoti ceru, ka lietojamības jautājumu risināšana tomēr pāries praktiskākā līmenī. Diskusijas un pieredze liecina, ka bieži lietojamības jautājums saduras ar finanšu jautājumu – bet kurš gan par to maksās? Kā lai pārliecina klientu par šādu nepieciešamību? Cik daudz resursu vajag, lai veiktu vienkāršu lietojamības pētījumu? Ar ko sākt? Uz šiem jautājumiem atbildes centīšos rast kāda no nākamajiem rakstiem.

Raksts pirmo reizi ir publicēts uzņēmuma RIDemo korporatīvajā blogā.