Tag Archives: sociālie mediji

Atrasto dokumentu sērga Facebook

Iepriekš aplūkojām, kā izvērtēt Facebook “konkursiņu” lapas un kā nekļūt par spameri – par to iepriekšējā bloga rakstā. Facebook saturā nejauši ieklīdis paziņojums par atrastiem dokumentiem izveidoja krietnu iemeslu apskatīt vēl kādu problēmu (var to nodevēt par sociālu fenomenu): visbiežāk atrastu dokumentu publicēšana sociālajos medijos.

Kas notiek, ja “parasts” cilvēks atrod dokumentus, kur ir skaidri norādīts vārds, uzvārds, cita informācija? Cenšas sazināties ar īpašnieku vai vismaz nodot informāciju izdevējiestādei, kura var sazināties tālāk – visbiežāk tās ir dažādas apliecības, bankas kartes utm.

Diemžēl ko dara citi (neparastie cilvēki) – nofotogrāfē, ieliek sociālajos medijos, dokumenti izplatās pa pasauli, ieguļ dažādos meklētājos, arhīvos. Daži vismaz aizdomājas privātu informāciju kā personas kods “aizsmērēt”, bet arī tas nav pareizi.

Vaicāsiet piemēru – zemāk ir attēls, kas mani līdz galam piespieda uzrakstīt šīs rindas ar klusu saucienu – sāciet domāt! Šis sludinājums sasniedzis jau vairāk kā 3 600 (!) share, tā vietā lai diskrēti atrastu iespēju pateikt vajadzīgajam cilvēkam, kur atrodas dokumenti. Attēlu aizsmērēju, jo šis attēls jau ir guvis pietiekami lielu publicitāti. Varbūt pietiek publicēt kādu atrastu lietu, klāt pievienot fonam kādu reklāmu, web lapas adresi un sasniegšu lielas auditorijas ar šādu viral mārketinga pieeju : )

par-kartem-fb-piemers

Diez vai cilvēks, kurš pazaudējis dokumentus, vēlēsies publiski redzēt dokumentus pilnā apmērā, bet ja nu tomēr… Labāk nopublicēšu nevis vienu karti, bet visu maka saturu vai tehniskās pases abas puses (piemērs zemāk).

tehniska-pase

Ko darīt, ja ir atrasti dokumenti?

Visvienkāršāk ir sazināties ar pašu īpašnieku sociālos medijos, atrast kopīgus draugus, izmantot Google (varbūt izdodas atrast tālruni vai e-pastu) vai sazināties ar PMLP, banku, CSDD, skolu utml. Ja vēlas publicēt informāciju, tad bez nevajadzīgiem vizuāliem materiāliem – katrs pats zinās, kā izskatās viņa dokumenti un citiem nav vajadzīgas to redzēt. Ja nu vienīgi ir atrasti dokumenti uz ļoti populāra vārda, piemēram, Jānis Kalniņš, tad izvērtējot un neredzot citu iespēju var publicēt. Bet ja dokumenti ir ar personas kodu, tad atkal ir iespējas uzzināt īpašnieku, savukārt publiski nosaukt dzimšanas gadu vai datumu, bet nepublicēt pilnu personas kodu.

atrasta-karte

Varētu likties, ka jā – dažiem cilvēkiem tas šķiet pieņemami, viņi vēl nav sapratuši, kādas sekas tas var radīt. Bet tomēr līdzīgi kā konkursiņu gadījumā – cilvēki brīžiem atslēdz kritisko domāšanu un tik sāk pārpublicēt. (Arvien esmu šokā par šo 3600+ share, kas lēnām turpina augt). Acīmredzot cilvēku vēlme izrādīties, “palīdzēt”, uzburt drāmu ir lielais dzinulis šādi rīkoties. Nedariet tā, dariet savādāk – palīdziet tā, lai tiešām palīdzētu. Nevis radīt jaunas problēmas, izpaužot privātos datus.

(visi augstāk izvietotie piemēri ir “aizķēpāti” no manas puses, lai neturpinātu šo dokumentu izplatību tālāk.)

Citi raksti par šo tēmu:

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri
Rakstā uzziniet, kādēļ dalīšanās ar “konkursu” lapām neatnesīs cerēto veiksmi un kādēļ šādā veidā jūs veicināt krāpnieku aktivitātes. Izlasiet paši un iesakiet draugiem, lai tie neuzķeras un nekļūst par nevēlama satura izplatītājiem.

Lietosim Facebook, domāsim kritiski: kā nekļūt par spameri

Līdz ar pieaugošo Facebook popularitāti un auditoriju aktivizējas arī dažādi vietējie un starptautiskie “spameri” un krāpnieki, kuriem sociālo mediju lietotāji interesē kā lielisks darba lauks. Šajā rakstā aprakstīšu īsumā dažus piemērus negodīgai Facebook komunikācijai un mēģināsim saprast, kādu mērķu vārdā tas tiek darīts.

Continue reading

Turkebab krīze: atskats

Ievada vietā – šo mazo rakstu-pārdomas uzrakstīju vairākas nedēļas iepriekš, šodien redzu paziņojumu, ka Turkebab tomēr piedalīsies Positivus festivālā – par to liecina paziņojums viņu Facebook lapā. Tagad droši var teikt, ka Turkebab būs Positivus arī šogad, ar interesi sekošu līdzi situācijai (sociālajos) medijos.

Pirms gada īsi pēc Turkebab nedienām Positivus blogā uzrakstīju rakstu “Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab“. Straujiem soļiem tuvojas mūzikas festivāls “Positivus”, vai Turkebab arī izmantos šo iespēju – pagaidām nezinu. Ja Turkebab vadība izlems piedalīties, tad to vērtēju kā lielu uzdrīkstēšanos – tā noteikti būtu milzīga pārbaude klientu lojalitātei, no otras puses – paredzu, ka tikai saslimušie šobrīd arvien saista Turkebab zīmolu ar Positivus notikumiem, pārējā sabiedrībā šis jau varētu būt aizmirsts. Cits jautājums, vai paši festivāla rīkotāji vēlēsies šogad jebkādā veidā turpināt iepriekšējā gada komunikācijas likstas. Ļoti iespējams, ka sociālo mediju lietotāji varētu aktīvi “noriet” uzņēmuma dalību festivālā, iespējams uzraujot vecas rētas un ieberot jaunu pudu sāls. Šobrīd, gadu pēc dižķibeles, varam teikt, ka Turkebab kopumā krīzi ir pārvarējis un turpina attīstīties

Turkebab pārstāvis pēdējā gada laikā vairākas reizes ir dalījies galvenajos secinājumos par krīzi sociālajos medijos, par gūto mācību, piemēram, Webradar.lv raksts. Tomēr Turkebab mājas lapas jaunumu sadaļā teju gadu nav publicēti jaunumi, tikai informācija par skandālu – ieteiktu gan ātrāk aizpildīt ar labiem jaunumiem un vecie lai paliek vēsturei. Atskatoties uz pēdējā gada aktivitātēm sociālajos medijos, ir redzams, ka Turkebab aktīvi darbojas, cilvēki iesaistās, ir vairāki (manā skatījumā) labi piemēri, par kuriem pastāstīšu citreiz, bet .. jau ārpus šī mazliet iestīvējušā bloga.

Ik pa laikam bloga statistikā redzu intereses uzplaiksnījumus, ka apmeklētāji no Google meklē tieši turkebab krīzes gadījumu, tas liecina, ka šis gadījums ir iegūlies Latvijas sociālo mediju vēsturē uz palikšanu. Atliek vien cerēt, ka šādi gadījumi neatkārtosies un Turkebab būs izdarījis secinājumus turpmākai krīzes komunikācijai.

Sociālo mediju monitorings – semināra prezentācija

Seminārā “Interneta un sociālā mārketinga stratēģija” dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:

Turkebab krīzes komunikācija

Mans Rimi klientu karte un Twitter

Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā “Sociālie mediji“. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv

Prezentācija “Sociālo mediju monitorings”

Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab

Sociālie mediji kā Twitter jau ir sevi pierādījuši kā jaudīgu informācijas kanālu, tas īpaši var noderēt krīzes komunikācijā.  Šis raksts ir neliels ieskats ar manu viedokli par gadījumu ar “Turkebab” šīs nedēļas nogales Positivus festivālā. Pēc kaujas visi ir gudri un mācās tikai no savām kļūdām, bet tomēr dažas atziņas ir radušās.

Iesākumam neliels ieskats Latvijas vēsturē – tieši pirms gada bija lielā Tele2 krīze – tīkls nedarbojās, uzņēmuma vadību sazvanīt nevar, vienīgais komunikācijas kanāls Twitter konts ilgstoši klusē. Cilvēki nesapratnē, noticis ārkārtējs nobrukums, bet uzņēmums par to neziņo – cilvēki vīlušies: kādēļ sekot twitter kontam, ja ārkārtas situācijā tur nekāda informācija netiek publicēta. Tiklīdz Tele2 Twitter konts sāka „runāt”, tur rakstīto regulāri sāka pārpublicēt arī ziņu aģentūra „LETA”, tālāk šīs ziņas tika publicētas citos portālos. Twitter kļuva par organizācijas galveno saiti ar auditoriju, tikai vēlāk sāka parādīties paziņojumi presei un detalizētāka informācija. Šis bija pirmais spilgtais gadījums, kas parādīja, cik noderīgs var būt Twitter kā komunikācijas kanāls, ja tas ir izveidots par plaši atpazīstamu un uzticamu. Cits jautājums – cik efektīvi tas tika izmantots. Līdzīgs gadījums bija citam telekomunikāciju uzņēmumam Blackberry  – globāls nobrukums bija BlackBerry tīklam – tā vadītājs izmantoja Iphone un Youtube, lai ierakstītu un publicētu uzrunu savai auditorijai.

Turkebab

Turkebab ir viens no nedaudzajiem man zināmajiem uzņēmumiem, kas ar Twitter palīdzību un digitālā mārketinga aktivitātēm ir izveidojuši savu klientu loku Internetā – pirmās ēstuves atklāšanā ar Twitter akciju un informāciju sociālajos medijos viņi panāca lielu atpazīstamību, ēstuvi gāza apkārt, par viņiem Coolynx (pods.lv)  runāja vēl pirms viņu atvēršanās. Līdz ar plašām akcijām kolektīvās iepirkšanās portālos auga lojālo klientu skaits, kuri par to dalījās arī Twitterī. Viss labi līdz brīdim, kad lasi portālos, ka tavs iecienītais kebabu gatavotājs ir ķezā, dodies skatīt Twitter kontu, bet tur tukši un vientuļi, nav nekādas informācijas – atliek izmantot Twitter meklētāju.

Continue reading

Sociālie mediji nav pārdošanas rīks!

Mārketinga instrumentiLatvijā cilvēki arvien jauc internet mārketingu ar sociālajiem medijiem, lai arī tie viens otru papildina, sociālie mediji NAV pārdošanas rīks. (Vēsturiski šī situācija atgādina mārketinga un sabiedrisko attiecību sajukumu..) Ja jūsu mārketinga stratēģijas primārais mērķis ir pārdot, sociālie mediji nebūs atbilstošākais rīks, tādēļ pārdošanas veicināšanai izmantojiet citus Internet mārketinga instrumentus, sekmīgāk organizējot pārdošanas procesus un izvērtējot rezultātus. Nenoliedzami – sociālie mediji var kalpot kā papildus līdzeklis mārketinga komunikācijās kā atbalsts esošajām pārdošanas kampaņām, tomēr nemēģiniet atkārtot citu centienus socializēties internet vidē, ja jums nav skaidri noteikti mērķi un darbības plāns. Izvēlieties atbilstošus rīkus, kas ļaus jums iespējami efektīvi arī izvērtēt šo mārketinga mērķu sasniegšanu. Necentieties izmantot visus jums pieejamos rīkus tikai tādēļ, ka jums tie ir – katrai situācijai vislabāk kritiski izvērtēt un izvēlēties piemērotākos instrumentus.

Continue reading

Korporatīvo Twitter kontu personības

Komunikācija sociālajos medijos ir savstarpējā cilvēku komunikācija, tādēļ organizāciju kontekstā nozīmīgs ir pārstāvis, kurš sociālajos medijos pārstāv organizāciju. Gatavojoties vakardienas Webradar semināram, kā arī semināra laikā guvu vairākas atziņas par Twitter korporatīvo kontu uzturēšanu un to nozīmi sociālās identitātes veidošanā. (Webradar semināra prezentācija būs pieejama LETA/Nozare klientiem) Nenoliedzami Latvijā uzņēmumiem ir vairāki labi piemēri komunikācijai un īpaši klientu atbalstam Twitterī, tomēr daži, manuprāt, ir spēruši soli priekš pārējiem.

Ikdienas komunikācijā esam pieraduši, ka klientu atbalsts pa tālruni iepazīstina ar sevi, nosaucot vārdu. Kādēļ šī vienkāršā pieklājības lieta netiek ievērota uzņēmumu Twitter kontos? Tikai daži no tiem ir publicējuši savu Twitter pārvaldnieku vārdus, parakstās pie saviem Twitter ierakstiem.

Continue reading